Drukāt šo lapu
18.04.2013 16:31

Skola viena pati veselīgu dzīvi neiemācīs

Autors  Mārtiņš Zviedris
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Skolas solā veselīgu dzīvesveidu var ierādīt, bet ne iemācīt. Aptaujātie pedagogi Pierīgas skolās pauda viedokli, ka visbūtiskākā loma ir audzināšanai ģimenē. Skolas solā veselīgu dzīvesveidu var ierādīt, bet ne iemācīt. Aptaujātie pedagogi Pierīgas skolās pauda viedokli, ka visbūtiskākā loma ir audzināšanai ģimenē. Krišjānis Grantiņš

Ja veselīga dzīvesveida popularizācijā neiesaistās ģimene, ar šim jautājumam veltītu mācībstundu skaita palielināšanu nebūs līdzēts, uzskata aptaujātie pedagogi.

Paužot satraukumu par to, ka daudz jauniešu smēķē un lieto alkoholu, veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") aicina palielināt veselības mācības stundu skaitu skolās un nodrošināt tai obligāta priekšmeta statusu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ideju atbalsta, taču aicina ieceres īstenošanu nesasteigt un, priekšmetu izstrādājot, izvērtēt to arī visas izglītības programmas kontekstā.


Ministru kabineta komiteja tālākai izskatīšanai valdībā virza Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas iesaka vai nu nākamajā mācību gadā noteikt veselības mācību kā atsevišķu obligātu priekšmetu visās vidējās un profesionālās izglītības iestādēs, vai arī palielināt veselības mācības daļu sociālajās zinībās.

IZM priekšlikumu atbalsta, taču uzskata, ka "veselības izglītības jautājumi ir pilnvērtīgāk apgūstami, ja mācību procesā tos apgūst plašākā kontekstā un integrēti".

Ierosinājuma autoriem adresētā vēstulē IZM norāda, ka tai padomā pilnveidot vidusskolas mācību priekšmetus, izveidojot divus vai trīs jaunus un ieviest "integrētu veselības, sporta izglītības un cilvēkdrošības kursu pirmsskolas, pamata un vidējā izglītībā".

"IZM saskaņā ar Valdības rīcības plāna deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu līdz 2013. gada 1. decembrim plāno pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības, un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (tostarp vidējā profesionālajā izglītībā)," teikts aprīļa sākumā publiskotā ministrijas paziņojumā. IZM arī uzskata – sociālo zinību programmu varētu reformēt darba grupa, kurā ietilptu VM, Labklājības ministrijas, veselības un izglītības nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Mūsu aptaujātie skolotāji un vecāki Pierīgā uzskata, ka pro­gramma jāreformē tā, lai nepalielinātu skolēnu noslogotību, un atzīst – ne mazāka loma kā skolai ir veselīga dzīvesveida popularizācijai ģimenē.

"Spriežot pēc tā, kādā mērā [veselības mācību] apgūst mans dēls piektklasnieks, domāju, to, iespējams, varētu mācīt vairāk. Taču noteikti jāizvērtē, uz kā rēķina [veselības mācības stundu skaitu palielināt], jo slodzi palielināt gan nevajadzētu – tā skolēniem jau tāpat ir liela," uzskata biedrības "Aktīvi vecāki Ropažu novadam" dalībniece Anda Kalniņa.

"Skola savu izdara, bet ļoti liela loma veselīga dzīvesveida mācīšanā ir ģimenei," teic Saulkrastu vidusskolas direktora vietniece Ilona Trezune un pauž uzskatu, ka veselības mācības stundu pašreizējais skaits ir pietiekams.

Par ģimenes lomu līdzīgi domā viņas kolēģe Ropažu vidusskolā Indra Ķeķe, uzsverot pozitīvo piemēru, ko rāda novada vecāku biedrības rīkotās izglītojošās norises. "Iedibināt atsevišķu mācību priekšmetu vai būtiski palielināt tā daļu sociālajās zinībās gan būtu vērts tikai tādā gadījumā, ja sagatavotu arī pedagogus, kas to spētu pasniegt saistoši, mūsdienīgi, jauniešiem viegli uztverami," piebilst Ropažu vidusskolas direktores vietniece.