Mēri, kuri savos amatos jau ir tik ilgi, lai pārdzīvotu vairākus veselības ministrus un to kārtējās idejas, uzskata, ka noteikti ir citi risinājumi, kā palielināt veselības aprūpes budžetu ne uz vietvaru maciņu rēķina.
Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ("Reģionu alianse") atgādina, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados jau valstiskā līmenī tika sadalīts, cik no valsts kopējiem ieņēmumiem aiziet veselības aprūpei, tāpēc viņš neredz vajadzību ķerties pie pašvaldību maciņiem, kas krīzes dēļ kļuvuši gana plāni. "Budžetam ir svarīgs katrs lats un pat viena procenta samazinājumu mēs jutīsim. Piemēram, no pieciem miljoniem latu tie būs 50 tūkstoši. Tas nav maz. Pašvaldības atkal būs spiestas domāt, kam samazināt, lai kompensētu šo iztrūkumu," tā A. Ence.
Viņaprāt, daudz saprātīgāks risinājums būtu jau plaši apspriestās obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. "Paradoksāli, ka Latvijā automašīnai ir jābūt obligāti apdrošinātai, bet par cilvēka veselību un dzīvību esam piemirsuši," spriež Babītes mērs.
Kritisks ir vēl viens Pierīgas mērs ar lielu pieredzi šajā darbā – Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs (Vēlētāju apvienība "Vienoti Mālpilij"). Viņš atgādina, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme šajā gadā samazinājās no 25 uz 24 procentiem, kas nozīmē, ka pašvaldībām jau tā ir mazāki ieņēmumi. "Pašvaldības naudu nedrukā, taču no mums visu laiku prasa," ironizē Mālpils mērs, norādot, ka šis nodoklis no nodokļa, viņaprāt, ir slēpts mēģinājums palielināt veselības aprūpes budžetu uz vietvaru rēķina.
Savukārt Carnikavas novada pašvaldības izpilddirektors Imants Pastors, līdzīgi kā Babītes un Mālpils mēri, uzskata, ka vietvarām neko ņemt nost nedrīkst, ja nav skaidra plāna, kā šo naudu kompensēt. "Cilvēki dzīvo konkrētajā pašvaldībā, izmanto tās infrastruktūru un tamlīdzīgi, tāpēc nav pieļaujams, ka mums kaut ko ņem nost, jo tas kaitēs tikai pašiem nodokļu maksātājiem," spriež novada izpilddirektors. Viņaprāt, pašlaik arī ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, kā iecerētais tiks realizēts dzīvē, tāpēc visu vajadzētu kārtīgi pārdomāt, nevis censties uzreiz ieviest dzīvē.
Veselības ministrijas izstrādātās "Koncepcijas par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli" atbalstāmais variants paredz ieviest valsts veselības obligāto apdrošināšanu, ieviešot valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās 4 procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Tā saucamais veselības nodoklis saskaņā ar koncepcijā sniegtajiem aprēķiniem sastādīs nenozīmīgu daļu no veselībai nepieciešamā kopējā finansējuma, taču sagraus pašvaldību finansēšanas sistēmu.
Pret to kritiska ir arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Organizācija uzsver, ka ir tikai divi nodokļi, kas saistāmi ar pašvaldības teritoriju, – IIN un nekustamā īpašuma nodoklis. Lai pašvaldības būtu ieinteresēta savu iedzīvotāju labklājībā, tieši šiem nodokļiem jāveido pašvaldību ienākumi.
LPS uzskata, ka pie samazinātām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm nodokļa ieņēmumi var būt nepietiekami, lai nodrošinātu finansējumu pašvaldībām pilnvērtīgai funkciju veikšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Vienlaikus var palielināties pašvaldību izdevumi sociālajai sfērai, pašvaldībām nodrošinot pabalstus tām personām, kurām noteiktu iemeslu dēļ bezmaksas valsts veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami.
Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto koncepciju 2014. gadā IIN likme tiktu samazināta līdz 18 procentpunktiem (šobrīd likumdošanā paredzēto 22 procentpunktu vietā), 2015. gadā un turpmāk – tā tiktu samazināta līdz 16 procentpunktiem (šobrīd likumdošanā paredzēto 20 procentpunktu vietā).