Drukāt šo lapu
01.11.2012 09:31

Vecāki: bērnudārza ēdiens sabojāja veselību

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Kad trīsgadīgajai Ērika Laimes-Babra atvasei ārsts norādījis uz veselības problēmām, kas radušās it kā ilgstoša nekvalitatīva ēdiena lietošanas dēļ, vīrietis sācis aizdomāties par to, kā bērnu baro dārziņā.

Viņš zina, ka pašu mājās gatavotais ēdiens vienmēr ir svaigs, kvalitatīvs, sabalansēts, bieži pašu audzēts un līdz ar to – bērnam piemērots. Vienīgā vieta, kur bērns ēd ārpus mājas, ir Baldones novada pirmsskolas izglītības iestāde "Vāverīte".

Ēdienkarte cenai neatbilstoša

 

Sākot pētīt ēdienkarti divu mēnešu griezumā, tētis Ēriks konstatējis, ka "bērni ēd cīsiņus, ceptus kartupeļus, konservus, lielā daudzumā saldos ēdienus". Bērnu ēdināšanu reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi, un, pētot tos, Ēriks secinājis, ka bērni netiek ēdināti, kā valstī noteikts.

Viens no nosacījumiem ir, ka bērnam reizi nedēļā jāēd zivs. Izpētot dārziņa ēdienkarti, zivs parādās divas reizes divu mēnešu laikā. "Medmāsa pati atzina, ka tas ir par maz." Vīrietis atceras, ka pērn bērnudārzā strādājusi cita medmāsa, kas veidojusi sabalansētāka uztura ēdienkarti.

Izvērtējot ēdienkarti, mākušas bažas arī par to, vai cena par piedāvāto ēdienu ir adekvāta. Viņš atzīst, ka labprāt maksātu prasīto Ls 1,90, ja ēdienu piedāvājums būtu cenai atbilstošs. Salīdzinājumā ar citiem Pierīgas novadu un galvaspilsētas bērnudārziem Baldones dārziņa cena šķitusi nesamērīga un nepamatoti liela.

Vecāki, kuru bērni apmeklē Baldones dārziņu, veica cenu aptauju apkārtējos novados un konstatēja, ka vidējā cena par sabiedrisko ēdināšanu bērniem trīs četru gadu vecumā ir no Ls 0,90 līdz Ls 1,50. "Salīdzinājumā ar blakus esošo Iecavas novadu starpība ir lats. Savukārt Rīgas dome ir noteikusi, ka Ls 1,40 ir griesti," norāda Ē. Laime-Babris.

Par spīti atsaucības trūkumam, Ē. Laime-Babris ir apņēmies meklēt taisnību, jo skaidri zina, par ko cīnās. "Te runa ir par mana bērna vēderu. Paceļam neērtu jautājumu un uzreiz esam sliktie. Kad no vecākiem jāvāc nauda remontam, tad gan vecāki ir labi," sašutis vīrietis.

Pieprasītā cena – tomēr pamatota

Bērnudārza "Vāverīte" vadītāja Rudīte Liepa skaidroja, ka cenu veido produktu izmaksas un apkalpojošās firmas – Ķekavā reģistrētās SIA "Krīga" – izdevumi. Viņa neuzskata, ka vecāku bažām ir pamats, jo ēdienkarte esot sabalansēta un bērnu uzturā tiekot nodrošināts viss nepieciešamais. "Konkursā uzvarēja firma ar lētāko piedāvājumu, un tur viss ir atrunāts – kas kādas summas veido. Cenā ietilpst ne tikai izmaksas par produktiem, bet arī darbinieku algas, komunālie pakalpojumi, administratīvās izmaksas, transports, iekārtu uzturēšana, remonts, īre."

Arī Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa apstiprina, ka ēdināšana notiek atbilstoši pēc MK noteikumiem, produkti ir svaigi un netiek izmantoti pusfabrikāti. Viņa uzsver, ka ēdienkarti veido pati bērnudārza medmāsa, nevis firma, kas uzvarējusi konkursā. "Runājot par cenu – iepirkums ir iepirkums. Kurš piedāvāja mazāko cenu, tas arī tika izraudzīts.

Pašvaldība nedotē visus vecākus, kuru bērni apmeklē dārziņu. Citur, kur cena ir mazāka, vecāki maksā tikai par produktiem un pašvaldība dotē. Tā tas ir Iecavā, Stopiņos un citur. Savukārt Mārupē un Ķekavā ienāca liela firma, kura ar lielu apjomu var samazināt pašizmaksu. Mēs bijām spiesti izvēlēties no piedāvājuma, kāds bija," situāciju skaidro domes priekšsēdētāja.

Viņa uzskata, ka jautājums tiek risināts no nepareizā gala. "Vienmēr visus jautājumus cenšamies atrisināt, ja radušās kādas problēmas. Es neiebilstu pret sarunām ar iestādes vadītāju un uzskatu, ka tas ir tikai normāls process. Firma, ar kuru noslēgts līgums, vienmēr bijusi pretimnākoša. Bet jāsāk ar sarunām, nevis jārada konflikts un šantāža."

Lai risinātu situāciju un rastu kompromisu, bērnudārza audzēkņu vecāki 2. novembrī tiksies ar pašvaldības, izglītības iestādes un apkalpojošās firmas pārstāvjiem.

Viedoklis

"Pastāvīgi sekojam līdzi ēdiena kvalitātei, un lielākā daļa produktu ir vietējās izcelsmes," stāsta SIA "Krīga" vadītāja Inese Krejāne. "Piena produktus iegādājamies no Mālpils piensaimnieka un "Rīgas piena kombināta". Gaļu piegādā Limbažu rajona uzņēmums SIA "Matadors", kuru ražotajos cīsiņos 72 % ir gaļa.

Pusdienās cīsiņus dodam vien divas reizes mēnesī. Visus putraimus ņemam no "Dobeles dzirnavnieka", maizi piegādā Salaspils AS "Roga-Agro". Kartupeļi ir no Baldones novada saimniecības "Velna purvs", citus dārzeņus un vasarā ogas ņemam no "Ķekavas dārza". Olas no "Balticovo", zivju produkciju no Lietuvas, ievārījumus no "Pure food".

Bet, kas attiecas uz ceptiem kartupeļiem ēdienkartē, – divu mēnešu laikā tie bijuši četras reizes. Man jājautā – vai tad mājās neviens neēd ceptus kartupeļus? Un saldie ēdieni, kā arī cukurs tiek lietots tik daudz, cik nosaka Ministru kabineta noteikumi."