Drukāt šo lapu
05.01.2018 19:50

Vērtējam e-recepšu sistēmas darbību Pierīgas novados

Autors  Agita Klapare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vērtējam e-recepšu sistēmas darbību Pierīgas novados pixabay.com

Jaunais gads Latvijā sācies ar virkni izmaiņu likumos un noteikumos, kuri prioritāri ietekmē mūsu ikdienas dzīves ritējumu, tajā skaitā – sākusi darboties jaunā e-veselības sistēma. Valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite notiks tikai elektroniski.

Ar jaunās sistēmas darbību saistītos apgrūtinājumus pirmajās dienās izjuta gan aptieku, gan medicīnas iestāžu darbinieki, strādājot ar e-veselības sistēmu. Nacionālais veselības dienests nenoliedz, ka īslaicīgi traucējumi tuvākajās dienās var atkārtoties. "Rīgas Apriņķa Avīze" pētīja, kā jaunā sistēma ietekmējusi aptieku, medicīnas iestāžu un ģimenes ārstu darbu dažādos Pierīgas novados, šoreiz īpaši pievēršoties tieši e-recepšu apritei.

Kādas izmaiņas ieviesusi e-sistēma?
Pirmajā e-veselības sistēmas darbības dienā "Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar Piņķu aptieku, SIA "Farma Santa", kuras darbiniece informēja, ka sistēma visu dienu bijusi pārslogota, darbojusies lēni un apgrūtinājusi apkalpošanu aptiekā:

"Nevarējām apskatīties, kādas zāles pacientiem ir izrakstītas; mēs redzam, ka ir zāles, bet nevaram tās izsniegt, jo, kad atver vaļā, parādās informācija, ka nav kontakta ar Veselības norēķinu centru. Zāles cilvēkam varam pārdot, bet pēc tam ir jāiet vēlreiz sistēmā un recepte jāatprečo. Tas ir jādara vēlāk, lai neveidotos rinda un cilvēks varētu saņemt zāles."

Pēc aptiekāres domām, arī tad, ja sistēma strādā, tas ir sarežģītāk nekā tad, ja klients iesniedz recepti papīra formātā.

Arī Olainē esošās "Latvijas aptiekas" aptiekāre atzina, ka pirmajā dienā e-veselības sistēma visu laiku "uzkārusies" un tikai uz dienas beigām sākusi darboties normāli.

"Jāatceras, ka aptiekā strādā arī daudzi gados vecāki cilvēki, kuriem ar datoru ir grūtāk strādāt, un viņiem ir jāpalīdz. Uzskatām, ka sistēma nav līdz galam izstrādāta, bet ir jau palaista darbībā."

Savukārt Siguldā, tirdzniecības centrā "Šokolāde", izvietotās "Mēness aptiekas" vadītāja Māra Bumbiere konstatējusi, ka pieaudzis to pacientu skaits, kuri ierodas bez papīra receptes rokās un sagaida zāles atbilstoši ārsta izrakstītajai e-receptei. Viņu aptiekā tās izmantotas jau kopš septembra, tādēļ šajās dienās īpašas izmaiņas darbā nav bijušas. Farmaceitam ar e-recepti strādāt esot ērti un apkalpota e-recepte vairs neprasot tālāku pēcapstrādi. Saprotams, ka šobrīd svarīga informācija, lai pacienti zinātu, kā rīkoties ikvienā situācijā.

Vienīgās problēmas šajās dienās esot sagādājušas sistēmas darba nepilnības, ar kurām saskārās ārsti, nevarot operatīvi izrakstīt receptes. "Līdz ar to mēs sistēmā tās nevarējām apkalpot, taču ceram, ka tās ir pārejošas problēmas, kas tiks atrisinātas," ir pārliecināta M. Bumbiere.

Zināmu haosu jaunā sistēma radījusi arī medicīnas iestādēs. SIA "Mārupes ambulance 1" reģistratūrā "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja, ka visu 2. janvāra dienu darbs ar jauno sistēmu bijis ļoti apgrūtinošs un kavējis darbu: "Nevarējām neko ievadīt, receptes nosūtīt, slimības lapas ievadīt. Nācās vienalga rakstīt papīra formātā, un darbs bija apgrūtināts."

Darbiniekiem bijušas problēmas ar pieslēgšanos sistēmai, jo tā strādājusi ārkārtīgi lēni. "Katram pacientam bija vajadzīga vai nu recepte, vai slimības lapa. Sanāca ilgāka gaidīšana, lēnāk varējām pieņemt un apkalpot pacientus. Daudzi ir ļoti neapmierināti ar šo sistēmu, jo tā ir uzspiesta."


Ģimenes ārsti sistēmu vērtē pozitīvi
Aijas Stūrmanes ģimenes prakse Carnikavā e-veselības sistēmai pieslēgusies jau kopš septembra, un ārste par to izsakās pozitīvi.

"Bija traucējumi, bet tas ir normāli, jo sistēmai pieslēdzās ļoti daudz lietotāju. Taču ar to visu mēs tikām galā, un par e-veselību es varu teikt tikai pozitīvo: man tas ietaupa laiku, izrakstot receptes hroniskajiem pacietiem, arī slimības lapas ir pārskatāmas. Viss ir skaidri un ļoti ērti. Arī tiem, kuri izmanto B lapas, pēc tam ir ērti pieteikt kompensāciju. Es esmu tikai par e-veselību," atzīst ģimenes ārste Aija Stūrmane.

Carnikavas pacienti pirmajā dienā bijuši loti saprotoši – pret sistēmas radītajām problēmām un lielāku laika patēriņu medicīnas iestādē izturējušies toleranti, un nekādas konfliktsituācijas tas nav radījis.

Ārste gan sākumā bažījusies par gados vecākajiem pacientiem, kā viņi uztvers to, ka receptes nav vairs papīra formātā, taču satraukumam neesot bijis pamata: "Tieši otrādi. Viņi saka, ka recepte tagad nevarēs pazust. Papīri mēdz pazust. Esmu sapratusi šīs sistēmas pozitīvās īpašības, jo tas tomēr ļoti ietaupa laiku ārstam un pacientam."

Arī ģimenes ārste Ināra Celmiņa Baldonē atzīst, ka sistēma darbojusies palēni, tādēļ otrdien lielāko daļu dienas nav varējusi sistēmā ievadīt informāciju par zālēm, bet vakarpusē viss jau strādājis normāli.

"Man šī sistēma patīk. Ja viss normāli darbojas, darbs ar receptēm rit ātrāk nekā papīra veidā," e-veselības sistēmu pozitīvi vērtē daktere Celmiņa. "Tāpat arī ar slimības lapām: tas ietaupa laiku, un papīru kaudzes ir mazākas."

Arī gados vecākajiem pacientiem neesot problēmu, jo visi ir informēti par šo sistēmu. Viena daļa gan vēl brīnoties, ka recepti neizsniedz papīra formā, bet kopumā visi pacienti ar jauno kārtību esot apmierināti.