Daina Felfdmane, pētniece: «Par to, ka jānāk balsot, man nebija nekādu šaubu. Es, protams, balsoju pret. Man ir žēl, ka tik tālu ir nonācis, un mums bija jābalso par šādu jautājumu. Protams, mēs visi vēlamies, lai šeit runātu latviski, tas ir skaidrs. Mums arī žēl, ka bērni nevar balsot, jo tas galu galā ir jautājums par nākotni.»

Mirdza Gīle, pensionāre: «Ideja par referendumu ir muļķīga. Es uzskatu, ka šis referendums ir nevajadzīgs, un jau pats visas šīs jezgas iesākums bija nevajadzīgs. Protams, ka balsoju pret.»

Jānis Biziks, bezdarbnieks: «Es esmu tikai par latviešu valodu, viennozīmīgi. Ja krievu valodu pieņems kā otro valsts valodu, es domāju, ka uzplauks nacionālais naids. Arī visa mana ģimene balso, jo mēs esam tīri latvieši, Latvijā dzimuši, Latvijā auguši. Latvija ir mūsu dzimtene.»

Jūlija Gabrusenoka, klīnisko pētījumu speciāliste: «Latvijā jābūt vienai valodai, latviešu valodai. Valstij nav vajadzīgas divas oficiālās valodas. Jebkura valoda ir laba, bet Latvijā kā vienīgai oficiālai valodai ir jābūt latviešu valodai. Nešaubījos, ka jānāk balsot, un arī izvēle par to, kā balsot, bija uzreiz skaidra.»