Valsts Valodas centra (VVC) vadītājs Māris Baltiņš LNT raidījumam "900 sekundes" atzinis – tūlīt pēc referenduma palielinājies pārkāpumu skaits, kas saistīts ar valsts valodas izmantošanu, bet vēlāk situācija uzlabojusies. Tam piekrīt arī etniski neviendabīgo Pierīgas pašvaldību mēri.

Visi aptaujātie novadu vadītāji pauž atturīgu attieksmi pret VVC piesauktajiem valsts valodas lietošanas piespiedu mehānismiem. "Ja uz pašvaldību atnāk 75 gadus veca kundze un atnes iesniegumu krievu valodā, mūsu darbinieki to var uzrakstīt latviski," par viņa novēroto valodas barjeras problēmu stāsta Stopiņu novada domes vadītājs Jānis Pumpurs un piebilst: protams, nebūtu saprātīgi gaidīt, ka ļaudis šādā vecumā sāktu mācīties latviešu valodu, bet, kas attiecas uz skolas vecuma jauniešiem, vērojama pāriešana uz latviešu valodas plūsmu.

"Esam cits citam pieslīpējušies," tā Inčukalna domes vadītājs Arvīds Blaus ("Vienotība") par latviski runājošo novada iedzīvotāju attiecībām ar ļaudīm, kam dzimtā ir krievu valoda un kas veido mazāk par pusi, taču ievērojamu daļu pašvaldības iedzīvotāju. "Iesniegumi sapulču valoda un tamlīdzīgi ir latviešu valodā. Ņemot vērā citttautiešu skaitu, piemēram, domes lēmumus pašvaldības informatīvajā izdevumā publicējam arī krieviski, tašu tas aizņem sestdaļu lappuses; cik zinu, tā dara arī citās pašvaldības ar līdzīgi neviendabīgu etnisko sastāvu. Jaunākā paaudze latviski runā, savukārt, ja domē ierodas pensijas vecuma ļaudis, kas latviski neprot, palīdzam viņiem ar tulkošanu. Jāatzīst gan, ka Vangažu vidusskolā [nepieciešamā skolēnu skaita dēļ] ir visas klases ar krievu mācību valodu, bet 10. klasei latviešu bērnu trūkst. Viņiem maksājam transporta izdevumus uz Rīgu."

Etnisko kopienu attiecības pēdējā gadā būtiski manījušās nav, vērtē vēl vienas etniski neviendabīgas Pierīgas pašvaldības – Ķekavas – vadītājs Roberts Jurķis ("Vienotība"). Viņš atzīst – ir bijuši gadījumi, kad kāds nevēlas runāt svešvalodā, ko pārzina, un tas attiecas gan uz latviešiem, gan krieviem. "Pozitīvs piemērs ir Baložu vidusskola, kur esmu ticies ar abu plūsmu skolēniem, un krievu plūsmas skolēni runā gan latviski, gan krieviski," stāsta R. Jurķis.

Referendumā piedalījās 1 098 593 balsotāju