Tēma guvusi ārkārtīgi lielu publicitāti, pateicoties bērnudārzu mācību grāmatu komplektam "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards," kas ir iznācis ar Ziemeļu Ministru padomes atbalstu Labklājības ministrijas paspārnē. Grāmatas pilotprojekta ietvaros vispirms izmēģinātas Ķekavas bērnudārzā "Bitīte". Pēc asās sabiedrības reakcijas bērnudārza vadītāja Inese Sloka teic, ka bērnudārzā šīs grāmatiņas ir, bet vairs netiek izmantotas.


Saeimas sēdē Nevalstisko organizāciju grupas pārstāve Natālija Magazeina paskaidroja nevalstisko organizāciju protesta vēstules tapšanas ieganstus: "Par šādu grāmatu komplektu uzzinājām netīšām un, kad iepazināmies ar to tekstu, bijām pārsteigti, ka sabiedrība nav zinājusi par šāda veida metodēm, kā runāt par dzimumu līdztiesību. Tāpēc tika sastādīta vēstulē, kurā mēs analizējām gan grāmatiņas, gan metodiskā materiāla tekstu, gan arī to, kā tas atbilst Latvijas normatīvajiem aktiem. Konkrēti Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kas nosaka bērna tiesības uz identitāti, kas ietver arī dzimuma identitāti, un bērna tiesības uz sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību orientācijas veidošanu. Mēs izteicām neapmierinātību, pirmkārt, par procesu, kāda veidā šī grāmata tiek izstrādāta bez sabiedrības līdzdalības, un otrkārt, norādījām uz konkrētiem pārkāpumiem, ko novērojām šīs grāmatas saturā. Citēšu teikumu no metodiskā materiāla: "Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam dzimums ir kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimumu lomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un var vest daudzos virzienos."

Tātad dzimums var vest vairākos virzienos. Tālāk šajā metodiskajā materiālā ir teikts, ka nav tādas absolūtas patiesības, kādiem jābūt puišiem un meitenēm, jo visi var būt ļoti dažādi, un ka mums ir daudz stereotipu. Grāmatas prezentācijā izskanēja viedoklis, ka sabiedrība šobrīd uzspiež bērnam dzimumu un ka nabaga bērnus mums vajag atraisīt no šiem stereotipiem. Izrādās, ka mums ir arī šāda problēma. Psihoterapeite Indra Tretjakova, arī sociālie darbinieki atzina, ka šī grāmatiņa rada haosu bērna psihē un neizpratni par savu identitāti. Bērniem šobrīd jau tā pietiek problēmu, daudzas ģimenes šķirās. Ja vēl meiteni sāks saukt puikas vārdā vai piešķirt vidējo dzimtu – Pepijprincis vai Unoduo, tas bērnam radīs pilnīgu haosu. Līdz ar to arī speciālisti norāda, ka šādā veidā šī grāmatiņa noteikti nav izmantojama.

Vajadzētu ņemt vērā arī ārvalstu pieredzi. Norvēģijā šāda dzimumu līdztiesības politika sen jau ir atmaskota un atzīta par pseidozinātnisku. Šajās un līdzīgās programmās bija ieguldītas milzīgas naudas, bet šobrīd norvēģi ir sapratuši, ka tas degradē viņu vērtību sistēmu sabiedrībā, un aizlieguši. Tāpat arī Lietuvā šī grāmatu komplekta izmantošana, kas tika veicināta caur Ziemeļu ministru padomi, ir apturēta. Un tad rodas jautājums – kas ir šī Ziemeļu ministru padome. Kad Ziemeļu ministru padomes vadītājs prezentēja šo grāmatiņu, viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāda viņam pašam ir seksuālā orientācija. Viss iepriekš minētais, plus sabiedrības negatīvā attieksme pret šo grāmatu liecina, ka tā ir viennozīmīgi nepieļaujama. Mums ir jādomā par Labklājības ministrijas politiku, ko nozīmē dzimumu līdztiesība, lai mēs būtu lietas kursā, kurp tiek virzīta sabiedrība un kas ir tie patiesie mērķi, un – kas īsti ir šī dzimumu līdztiesība."


Labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") savukārt paliek pie sava, norādot, ka grāmatu komplekts ir metodisks materiāls, kas ir izmantojams brīvprātīgi pēc pirmsskolas iestāžu uzskatiem, iepriekš gan konsultējoties ar vecāku pārstāvjiem. "Grāmata nav skatāma atrauti no metodiskā materiāla, un tā sniedz ieskatu tajā, ka bērnam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir puika vai meitene, ir tiesības uz emocionālajām izpausmēm, nesaistot to ar viņa fizioloģisko dzimuma lomu – tiesības gan raudāt, ja viņš ir puika, gan būt aktīvai, ja tā ir meitene. Ne par ko citu šī grāmata nerunā, tā nekāda gadījumā nerunā par dzimuma identitātes maiņu, un šī grāmata nerunā arī par homoseksuālām attiecībām. Tātad tikai un vienīgi par to, ka bērni drīkst justies tā, kā viņi grib justies.

Runājot par grāmatas saturu un formulējumiem, esam guvuši labu mācību. Acīmredzot ir lietderīgi šādu materiālu rakstīt pašiem, proti, Latvijā, nevis adaptēt un tulkot, sākot ar to, ka gan vārdi var tikt veiksmīgāk izvēlēti, gan arī formulējumi. Taču es nekādā gadījumā neatkāpjos no tā, ka materiāls par dzimumu lomu stereotipu mazināšanu ir nepieciešams arī pirmsskolas iestādēs. Gribu teikt, ka dzimumu līdztiesība Latvijā ir problēma. Paturot prātā, ka agrīna izglītība šajos jautājumos var tiks uzskatīta par profilaksi noteiktu problēmu attīstībai, minēšu trīs raksturīgākās izpausmes dzimumu nelīdztiesībai Latvijā. Pirmā – sieviešu atalgojums par vienu un to pašu darbu ir par 20 % mazāks nekā vīriešiem. Otrā – būtiski augstāks sieviešu izglītotības līmenis. Trešā – būtiski atšķirīgs mūža ilgums, kas ir saistīts ar dzīvesveidu, jo uz 100 000 iedzīvotāju no ārējiem nāves apstākļiem mirst 197 vīrieši un 42 sievietes.

Labklājības ministrijas atbildība par dzimumu līdztiesības īstenošanu ir jau kopš 1999. gada. Plāns, kas izstrādāts 2012.–2014. gadam, ir jau trešais Labklājības ministrijas izstrādātais un valdībā apstiprinātais. Šī grāmatiņa ir viena no aktivitātēm, kādā veidā dzimumu līdztiesības principus vai izpratni skaidrot bērniem bērnudārza vecumā. Vēl ir plānota pedagogu apmācība, lai viņi var bērniem skaidrot, kas ir dzimumu stereotipi, kā tie izpaužas.

Mēs nedarām neko vairāk par to, ko paredz Eiropas Komisijas lielais politikas rāmis, kas dzimumu līdztiesību nosaka par horizontālu prioritāti. Dzimumu līdztiesība, piemēram, ir to obligāti vērtējamo pazīmju kopumā, kas kvalificē vai diskvalificē Eiropas Savienības projektiem."


Saeimas deputāte Janīna Kursīte, "Vienotība": "Grāmata vispirms jau ir mākslinieciski neveiksmīga. Pirmkārt bērna uztverei nepiemērota. Bērns domā un uztver tēlaini, bet tādi vārdi kā "kolāža", " spoilers", "fliteri" viņam nav saprotami. Arī metodiskais līdzeklis ir atrauts un izolēts no Latvijas kultūras telpas. Lūcijas diena nav mūsu tradīcija, bet par Lūcijas dienas svinēšanu metodiskajā līdzeklī bērniem ir ieteikts stāstīt, ka "Lūcija ir zaudējusi daļu sava tradicionālā dzimumam piesaistītā satura un ka gaismu nes sievišķā nevainība". Tekstos minēti skuķupuikas un tamlīdzīgas lietas. Cenzūra un līdzi sekošana ir divas dažādas lietas. Jautājums ir, vai mēs nomainām pamatvērtības? Vai ģimene nav pamatvērtība? Mēdz teikt, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet tas var ievest dziļā purvā. Vai līdzekļus nebūtu saprātīgāk izlietot, atkārtoti izdodot mūsu pašu autoru, piemēram, Ineses Zanderes brīnišķīgās dzejoļu grāmatas, Jura Zvirgzdiņa bērnu prozu, Pētera Brūvera darbus. Citādi iznāk tā, ka mums pašiem nekā nav."


Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis: "Šīs grāmatiņas tulkošana un izdošana, ko veica Labklājības ministrija, ir iekļauta plānā "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadā", kas pieņemts Ministru kabinetā šī gada 17. janvārī kā obligāti veicams uzdevums ar konkrētu grāmatas nosaukumu. Saskaņā ar šo plānu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Izglītības ministrijas pārstāvji. Attiecīgi grāmatiņa tika adaptēta Latvijas vajadzībām. Jautājums, cik veiksmīgi tas izdarīts. Bet teikt, ka mums ar dzimumu līdztiesības jautājumiem viss ir kārtībā, tomēr nevar."


Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja profesore Sandra Sebre: "Metodiskajos materiālos vajadzēja norādīt to, kas vairāk attiecas uz Latvijas sabiedrību. Nosaukums tulkotajā tekstā acīmredzot arī ir neveiksmīgs, jo izraisīja daudz dažādas interpretācijas un pārpratumus. Grāmatā un metodiskajos norādījumos es saskatu, ka ir runa par to, kā bērns sevi izprot dzīves gaitā, cik daudz viņam tiek dota iespēja attīstīt savus talantus un spējas, pašcieņu, iegūt iespējas pašizaugsmei. Neuzskatu, ka grāmatas saturs grauj ģimeni, domāju, ka tā veicina saliedētību, jo rādītas pilnas ģimenes, kurās ir gan tēvs, gan māte un viņi māca puisītim uzņemties atbildību un iesaistīties mājas darbos, piemēram, novākt galdu. Sieviete mājās strādā vairāk nekā vīrietis."


Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Ruta Ināra Kaņepēja (attēlā – no labās): "Es klausos un nespēju saprast, kur es atrodos. Ja mēs runājām par šādiem izdevumiem, tad es domāju, ka jārunā par līdzekļu izšķērdēšanu. Par metodisko materiālu es pat runāt negribu, jo tur viss ir ārpus mūsu sabiedrības, tur patiesi ir kaut kas mistisks, un ir jādomā, kā skolotāji ar to varētu tikt galā. Bērniem domātajās grāmatās ir tik daudz ačgārnību, dīvainību, kas bērniem nav saprotams. Aptaujāju aptuveni 400 studentus, kā viņi vērtē šīs grāmatas bērniem. Piedodiet, bet tēzes bija šādas: "Šizofrēniski murgi, kas zombē sabiedrību". Lasot bērniem domātās grāmatiņas, es salīdzināju tajās teikto ar savu dzīvi, jo es arī esmu izaudzinājusi bērnus un man ir mazbērni. Man nekad dzīvē nav ienācis prātā pateikt bērniem: "Tu neskrien tāpēc, ka esi meitene, bet tu skrien, tāpēc, ka tu esi puika. Tu spēlē futbolu, tāpēc, ka esi puika, bet nespēlē tāpēc, ka esi meitene."

Te minēja 1999. gadu. To laiku ļoti labi atceros, jo tolaik Izglītības satura centram tika dots uzdevums domāt, ko darīt skolām, ja bērnam ir divi tēvi, no kuriem viens skaitās tēvs, bet otrs māte. Izrādās, ir iespējamas ģimenes, kur divi vīrieši audzina vienu bērnu. Kāpēc mums tas ir jāreklamē? Ir jādomā par to, kā veidot normālu ģimeni un sabiedrību."


Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks (Reformu partija): "Dzimumu līdztiesība ir svarīga lieta sabiedrībā, bet mēs ļoti labi apzināmies, ka runa jau nav par to. Neviens neiebilst pret atļauju zēniem raudāt un meitenēm būt aktīvām, tas taču ir pašsaprotami. Runa ir par dīvainajiem atsevišķajiem teikumiem un lomu spēlēm, kas liecina, ka te ir darīšana ar konkrētu ideoloģiju, kura šeit ir ietverta, acīmredzot par gendera ideoloģiju. Jautājums ir, vai sabiedrība ir pietiekami apspriedusi šādas ideoloģijas nepieciešamību Latvijā.

Prieks, ka Labklājības ministrija atzīst, ka šādas grāmatiņas vēlams būtu rakstīt pašiem, nevis neveiksmīgi tulkot. Ja ir kas tāds, ko Latvijā varam izdarīt paši, tad kāpēc jātulko no citām valstīm. Tā ir nepareiza izglītības politika, jo mēs neļaujam attīstīties potenciālajai zinātnei, kas šeit ir. Par izglītības ministrijas lomu – es domāju, ka, izvērtējot dāvinājuma saturu, jāvērš uzmanība ne tikai uz satura, bet arī metodikas izvērtējuma atbilstību standartam.

Par turpmāko rīcību. Manuprāt, ja līdztiesības jautājums ir tiesību jautājums, to vajadzētu atdot Tieslietu ministrijai vai Kultūras ministrijai, kura paradoksāli, bet atbild par sabiedrības integrācijas lietām, tostarp dzimumu un paaudžu starpā. Visbeidzot, piekrītu, ka svarīgākais ir atalgojuma jautājums, izglītības un mūža ilguma jautājums, kas ir Labklājības ministrijas jautājums un saistīts ar konkrētām sociālām programmām, nevis ar izglītības materiāliem, ar ko Labklājības ministrijai pēc definīcijas nebūtu jānodarbojas."


Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja, dzimumu līdztiesības eksperte Iluta Lāce: "Diskusijā parāda, ka nav izpratnes par dzimumu līdztiesību. Ir sajūta, ka cilvēki jauc, kas ir bioloģiskais un sociālais dzimums. Sociālo dzimumu iegūst socializācijas procesā. Sabiedrībā tiek atražoti dzimumu stereotipi. Šīs grāmatas ir labs sākums, lai mēs radītu labus metodiskos līdzekļus un veicinātu dzimumu līdztiesību pirmskolā."

Biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze: "2012. gadā tika veikts Starptautisko sociālo institūtu pētījums par to, kāds ir dzimumu līdztiesības jautājums Latvijā uz citu pasaules valstu fona. Un šis pētījums parādīja, ka Latvija ir viena no visaugstāk ierindotajām valstīm pasaules mērogā, kur dzimumu līdztiesība nav ierobežota. Tātad mums nav tādu problēmu, par kurām mēs šodien uzspiestā viedā it kā mēģinām tik pārliecināti. Būtu jādomā, kā uzmanību no dzimumu līdztiesības vai nelīdztiesības, kas mums tiek uzspiesta kā problēma, pārnest uz ģimenes stiprināšanu mūsu skolu un arī bērnudārzu izglītības sistēmā. Šeit mēs nonākam pie pamatproblēmas, par ko runājam daudzu gadu garumā, diemžēl Labklājības ministrija un Viņķeles kundze šai ziņā ir nelokāma un uzskata, ka ģimenes jautājums, laulības institūcija kā vērtība mūsu valstī nav jāstiprina. Jautājums par veselības mācību ir jāskata plašāk, lai bērni tiktu mācīti atbilstoši dzimumu lomām. Mazās meitenes par atbildīgām mātēm un labām sievām, un zēni par atbildīgiem vīriem un ģimenes galvu."

Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestādes "Austriņa" vadītājas vietniece Agrita Tauriņa: "Par veiksmīgāko šo grāmatu nevar saukt. Tās aktualitāte ir pārspīlēta."

Laucienas pamatskolas skolotāja Elita Kleinkofa Prūse: "Šī grāmata ir maza daļiņa no lielā plāna, kas ir paredzēts. Manā uztverē tajā ir ļoti nopietni plāni un pārkāpumi. Kad pajautāju 9. klašu skolēniem par dzimumu maiņu skolā, viņi bija atklātās šausmās: "Skolotāj, kas te notiek? Kā tas izpaudīsies? Vai mums meiteņu kleitas būs jāvelk? Varbūt bērnus arī vajadzēs dzemdēt?" Tas, kas notiek, ir ideoloģija un smadzeņu skalošana. Tas ir vesels plāns, kas tiek realizēts pret Latvijas tautu."

Saeimas deputāte Ingūna Rībena ("Vienotība"): "Pēc presē publicētā informācijas 2011. gadā 31. decembrī tika slēgts Ziemeļvalstu dzimtas pētījumu institūts, jo norvēģu sabiedrība konstatēja, ka par viņu nodokļu maksātāju naudu dāsni tiek finansēta nevis zinātne, bet ideoloģija. Norvēģijā ir sākušās atklātas diskusijas par to, ka dzimumu līdztiesības teorija ir peļņu nesoša ideoloģija, bet dzimumu un rasu nevienlīdzība tāpat kā homoseksuāļu diskriminācija, ir uzpūsts burbulis.

Pie tā problēmu kopuma, pie tām bezgala daudzajām vajadzībām, pie tā, kas šobrīd notiek Saeimā, domājot par nākamā gada budžetu, pie tā visa, kas ir aktuāls, nodarboties ar šādu materiālu radīšanu, uz to strādāt ministrijām, departamentiem, darbiniekiem un referentiem, ir baisa izšķērdība."

Sēdē izskanējušie daudzie viedokļi pierādīja to, ka šis grāmatu komplekts, kas ir iznācis, nav izdevies, nav veiksmīgs, nav adekvāts Latvijas situācijai un pirmsskolas bērnu attīstībai. Sēde beidzās ar vienbalsīgu komisijas dalībnieku viedokli: lūgt Ministru prezidentam apturēt "Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadā" darbību līdz tā detalizētai izvērtēšanai no speciālistu un sabiedrības puses un iepazīstināt Parlamentu ar to, kas patiesībā slēpjas šajā dokumentā. Komisija izteica rekomendāciju minēto mācību komplektu neizmantot bērnu pirmsskolas izglītībā.