"Vadlīnijas pieņemtas vienbalsīgi," tviterī paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, piebilstot, ka sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no ES dots "stingrs un godīgs politiskais mandāts".
Dalībvalstu vadītāji vienošanos par negrozīta iepriekš sagatavotā vadlīniju projekta apstiprināšanu panāca dažu minūšu laikā, aģentūrai AFP pavēstīja kāds avots ES.
Apstiprinātās vadlīnijas paredz sarunās ievērot pakāpenību, tas ir, sākotnēji vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tostarp par Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvojošo pārējo ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām un par izstāšanās "rēķinu", un tikai pēc tam pāriet pie sarunām par turpmākajām Lielbritānijas un ES attiecībām.
Vadlīnijās teikts, ka šobrīd Lielbritānijā izvietoto ES iestāžu turpmāko likteni izlems dalībvalstis, kas paliek blokā.
Vadlīnijās arī uzsvērts, ka vajadzētu izvairīties no stingri kontrolētas robežas atjaunošanas starp Lielbritāniju un Īriju.
Dokumentā teikts, ka jebkura vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti var tikt attiecināta uz Lielbritānijas valdījumā esošo Gibraltāru vienīgi ar Spānijas piekrišanu.
Vadlīnijās arī uzsvērts, ka ES mērķis ir nākotnē sadarboties ar Lielbritāniju kā tuvu partneri, taču izstāšanās no bloka nozīmē to, ka Apvienotā Karaliste nevarēs baudīt tās pašas tiesības un priekšrocības, kā ES dalībvalstis, tostarp kopīgā tirgus sniegtās privilēģijas.
Tajā pašā laikā dokumentā norādīts, ka ES tieksies pēc "līdzsvarota, ambicioza un tālejoša" brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas ar Lielbritāniju, kurai tomēr nebūs ļauts saglabāt kopīgā tirgus locekļa statusu.
ES centīsies saglabāt savstarpējo sadarbību arī citās jomās, tostarp aizsardzībā.
Līdztekus sarunu politiskajām vadlīnijām ES dalībvalstīm līdz maija beigām jāvienojas par direktīvu, kurā būs noteiktas konkrētas bloka delegācijas pilnvaras.
Pašas sarunas sāksies tikai pēc 8.jūnijā paredzētajām Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kuras premjerministre Terēza Meja izsludinājusi, lai nodrošinātu sev spēcīgāku mandātu sarunu procesā.