– Vai gads bez jūsu vadības bija kļūda?
– Protams, nē. Tas bija ļoti labi. Ja esi ievēlēts par priekšsēdētāju un nerīkojies saskaņā ar deputātu vairākuma idejām, jābūt gatavam, ka jebkurā brīdī tevi var noņemt no amata.
– Kā tas tika aizvadīts?
– Faktiski šis ir pirmais gads, kad mēra vadībā netika realizēts neviens nopietns projekts. Tāds tukšais gads. Sākot no 2003. gada, mums katru gadu bija kāds nozīmīgs projekts. I. Gailītis nāca, īsti neizprotot, ko nozīmē būt vadītājam, tāpēc bija sarežģīti ielēkt darbā.
Es domāju, ka viņam nebija pietiekami daudz zināšanu un kompetences jautājumus risināt. Tāpēc tīri loģiski – bija arī kļūdas. Gribētu pārmest I. Gailīša kunga spītību bīdīt vienpersoniskus lēmumus, kas nav saskaņoti ar deputātu vairākumu. Viņam bija jāmācās, tad varbūt būtu bijis labs vadītājs.
– 10 baļļu sistēmā – uz cik novērtētu I. Gailīša darbu?
– Es varētu dot 6 balles. Bet strādāt uz 10 ballēm, manuprāt, nav nemaz iespējams. Tas ir diezgan grūti izpildāms, jo priekšsēdētājam ir jārisina tik plašs jautājumu loks, bet ne vienmēr pats spēj būt speciālists visās jomās. Bieži jāpaļaujas uz savu intuīciju vai citiem.
– Kādi secinājumi pēc pirmajām dienām, kad esat atgriezies mēra kabinetā?
– Pozitīvi. Mans mērķis nav kaut ko nopietni reorganizēt vai mainīt darbinieku pienākumus.
– Ko tagad darīsiet citādāk nekā iepriekšējā vadīšanas laikā?
– Noteikti mainīšu lēmumu sagatavošanas kārtību. Pašlaik tas ir uzgrūsts mūsu vienīgajam juristam, bet es uzskatu, ka tā ir personāldaļas kompetence. Tāpat domāju mainīt sanāksmju dienas un laikus, lai gan darbiniekiem, gan man tie būtu ērtāki.
– Vai sapulces būs tikpat bieži?
– Bija reizi nedēļā, tagad būs biežāk – divas reizes. Pirmā būs tikai vadības sanāksme, otrā – kopā ar izpildvaru.
– Vai, ar šodienas acīm raugoties uz savu iepriekšējo darbības laiku, redzat pieļautas kļūdas?
– Protams. Pa šo gadu man sanāca zināmā mērā atpūsties un visu pārdomāt. Tagad, nākot iekšā, uzreiz redzu lietas no cita skatupunkta un redzu problēmas.
– Kas ir tās kļūdas?
– Varbūt to nevarētu nosaukt par kļūdu, bet turpmāk būs lielākas prasības pret darbiniekiem. Ja iepriekš biju saudzīgāks un pielaidīgāks, tagad domāju būt stingrāks prasībās.
– Ko ieguvāt pa šo gadu, neesot mēra amatā?
– Psiholoģiski labi atpūtos, jo nebija jādomā par pašvaldību kopumā, galva kļuva skaidrāka. Veselība uzlabojās, jūtos labāk. Un vēl viens liels ieguvums bija iespēja paskatīties uz pašvaldības darbu no malas. Tad labāk saskatīt kļūdas. Droši vien arī manā darbā to varēja redzēt, tikai biju tajā iekšā un to neapzinājos. No malas viss labāk redzams.
– Kā jūtaties atkal mēra amatā?
– Ļoti labi. Darbs ir labi saprotams. Būs lietas, kas jāpamaina darba organizācijā un dokumentu apritē. Došu vairāk darba izpildvarai. Pats pievērsīšos stratēģiskām lietām. Iepriekš priekšsēdētājs bija kā izpilddirektors. Bet es tā nedarīšu. Es likšu strādāt citiem, pats domāšu plašāk. Par projektiem, kā piesaistīt finansējumu.
– Kuru sfēru Ropažu novadā visvairāk nepieciešams attīstīt?
– Uzņēmējdarbību. Mums ir diezgan daudz zemes, kuras netiek apstrādātas un stāv atmatā. Lai gan esam lauku novads, lauksaimniecība neattīstās.
– Kā plānojat veicināt uzņēmējdarbību?
– Vispirms jau ar nodokļu atvieglojumiem. Ja kāds vēlas būvēt vai investēt, viņam jādod zaļā gaisma. Lai birokrātija būtu pēc iespējamas minimāla un pēc iespējas ātrāk varētu saņemt būvatļauju. Mums jau izdevās piesaistīt "Coca-Cola", un pie šī projekta darbs veiksmīgi norit.