21. maijā Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende iecerējusi parakstīt memorandu, kas tapis kopā ar Kultūras aliansi (radošo savienību, laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju un valsts institūciju vadītāju apvienību) un kurā formulēta kultūras nozares, ministrijas un ministres pārstāvētās Nacionālās apvienības sadarbība. Ar šo dokumentu Ž. Jaunzeme-Grende vēlas atrisināt saspīlētās attiecības ar virkni kultūras darbinieku, kuri pēc tikšanās šomēnes pauda bažas par ministres profesionalitāti. Viņa pati domstarpības skaidro ar saziņas problēmām, nevis kompetences trūkumu.
„Beidzot kāds vēlas skaidrību par to, kā darbojas sistēma. Varbūt ir arī asumi, bet ļoti augstu vērtēju to, ka viņa cenšas visu izzināt, izprast un ieviest kārtību," saka Siguldas Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte. Pretēji presē izskanējušiem viedokļiem, kas pauž aizdomas par ministres nekompetenci, J. Borītei Ž. Jaunzeme-Grende radījusi iedziļināties un izprast spējīgas ministres iespaidu. Siguldas Kultūras pārvaldes vadītāja ir pārliecināta, ka pārdomāts būs arī jūnijā gaidāmais lēmums par valsts mērķdotāciju dziesmu svētku kustībai, jo lēmuma pieņemšana ieplānota tā, lai būtu laiks vispirms „izpētīt un analizēt". „Daudzus gadus daudz kas noticis vienkārši notikšanas pēc, un daudzi pie tā ir pieraduši," teic J. Borīte, pieļaujot – pret ministri vērstos iebildumus daļēji varētu būt izraisījušas bailes no pārmaiņām.
„Grūti atbildēt. No tā, kas medijos izskanējis, grūti gūt priekšstatu par to, kam ir taisnība. Pārāk atšķirīgi viedokļi," izvairīgi izsakās Ķekavas muzeja galvenā krājuma glabātāja Aija Grīnvalde. Viņa piebilst, problēma – ne bez preses līdzdalības – šķiet mākslīgi uzpūsta un, lai izprastu, cik kurā apgalvojumā patiesības, ministrei „vajadzētu ļaut strādāt".
Ministre radījusi patīkamu tēlu, bet vērtēt viņas darba efektivitāti pagaidām būtu pāragri, atturīgi spriež arī Ropažu domes priekšsēdētāja pirmā vietniece, novada Kultūras un izglītības centra un Zaķumuižas kultūras nama vadītāja Sanita Megere–Klevinska.
Diskusijas izraisīja Ž. Jaunzemes-Grendes rīcība jau pērnajā decembrī. Pēc tam, kad bija beidzies Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara darba līgums un viņš uzvarējis konkursā uz amatu, ministre atteicās parakstīt rīkojumu par viņa iecelšanu un norādīja, ka vispirms jāatrisina neskaidrības LNO finansēs.
Šomēnes mediji ziņoja par saspīlējumu ministres attiecībās ar literātiem, kuri pēc tikšanās pauda neizpratni par, viņuprāt, izvairīgām un vispārīgām atbildēm uz aktuāliem jautājumiem. Rakstniece Nora Ikstena aģentūrai BNS sacīja: saruna radījusi iespaidu, ka ministre nav lasījusi tikšanās reizē apspriesto grāmatniecības un literatūras nozares stratēģiju. Pretēju viedokli pauda Ž. Jaunzemes-Grendes preses sekretāre, apgalvojot, ka ministre ar dokumentu esot iepazinusies un diskutējusi par to. Pati Ž. Jaunzeme-Grende Latvijas Televīzijā nesaprašanos skaidroja ar komunikācijas problēmām. Viņa esot runājusi "vadītāja valodā", bet turpmāk centīšoties sazināties "kultūras valodā".