Drukāt šo lapu
02.03.2012 09:20

Viedoklis: «Ceram, ka Latvija sekos Ungārijas piemēram»

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Galvenās atziņas, ar kurām dalījās Ungārijas Republikas Sociālo, ģimenes un jaunatnes lietu ministrijas Ģimenes politikas departamenta direktore Zsuzsanna Kormos Debreceni trešajā starptautiskajā Rīgas Ģimenes forumā «Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte» 2011. gada 13. maijā.

Ungārija ir viena no tām Eiropas valstīm, kuru vislielākajā mērā ietekmējusi demogrāfiskā ziema. Ungārijā krīze ir pat vēl dziļāka nekā citās valstīs, jo šķietami neapturamā dzimstības samazināšanās sākās jau pagājušā gadsimta 60. gados, un, sākot ar 1981. gadu, iezīmējas negatīvs iedzīvotāju skaita palielinājums. Ir pilnīgi skaidrs: lai šo procesu palēninātu un kuģi pagrieztu pretējā virzienā – projām no iepriekšējā kursa, kas to strauji dzina pretī neilgtspējīga sociālā nodrošinājuma, izglītības un veselības aprūpes jomu katastrofai un izzušanai citu, dzimstību nodrošināt spējīgāku tautu okeānā, – ir jāsadarbojas visiem sabiedrības locekļiem.


Ungārijā dzimstības rādītājs ir apmēram 1,3, un tāds vai līdzīgs tas ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu. Demogrāfijas eksperti saka, ka Ungārijā apmēram 80 % jauniešu laulību, ģimeni un bērnus uzskata par galveno laimes avotu. Jaunieši izsaka vēlēšanos izaudzināt tik daudz bērnu, cik nepieciešams, lai nodrošinātu vairāk nekā tikai nelielu iedzīvotāju skaita palielinājumu sabiedrības demogrāfiskās situācijas uzlabojumam. 20 jaunieši pat izteica vēlēšanos uzaudzināt 24 bērnus.

Bet reālajā dzīvē viņi nestājas laulībā vai arī dara to vēlu, bērni viņiem dzimst arvien vēlāk (pēc trīsdesmit gadu vecuma robežas), un tā rezultātā viņiem ir divi vai, lielākais, trīs bērni. Ar to noteikti nepietiek, lai saglabātu esošo iedzīvotāju skaitu un sabiedrības atražošanu. Gandrīz puse no laulībām izirst, un 40 % pāru vecumā no 24 līdz 29 gadiem izvēlas nereģistrētu kopdzīvi, nevis laulību. 40 % bērnu piedzimst ārpus laulības attiecībās.

Tāpēc viens no galvenajiem mērķiem un izaicinājumiem, ar ko sastopas Ungārijas valdība, ir noskaidrot cēloņus plaisai starp vērtībām un vēlmēm, kuras pauž ungāru jaunieši, pāri un ģimenes. Ir svarīgi noskaidrot, ko viņi reāli dara un kāda patiesībā ir viņu attieksme pret precēšanos un bērnu dzemdēšanu, un tad pareizi un atbilstoši reaģēt uz šiem izaicinājumiem.

Jaunās Ungārijas valdības 2010. gadā izvirzītā fundamentālā vērtība ir ģimene, vissvarīgākā prioritāte – stiprināt ģimenes. Šī vērtība, ģimenes augstais novērtējums ir formulēti arī jaunajā Ungārijas pamatlikumā – konstitūcijā.

Valdības lēmumus un soļus ģimenes politikā nosaka daži pamatprincipi.

Pēdējo astoņu gadu laikā vērojamais kalkulējamības trūkums un nemitīgās izmaiņas ģimenes politikā – un pat šīs politikas un ģimenes vīzijas neesamība – radīja milzu grūtības jaunajiem cilvēkiem, kuri vēlējās veidot ģimeni un laist pasaulē bērnus. Radīt bērnus nozīmēja sevi nolemt nabadzībai. Un jauniem cilvēkiem tāda perspektīva nešķiet vilinoša.

Ir svarīgi deklarēt, ka ģimene ir sabiedrības pamatelements un ka tā ir vērtība, turklāt aizsargājama, un ka bērni ir visu mūsu kopējā bagātība. Ģimenes, kuras audzina bērnus, dod nopietnu ieguldījumu sabiedrības un tautas nākotnē, tāpēc tām jāsniedz ievērojams atbalsts.

Līdz ar to stabilas un kalkulējamas ilgtermiņa ģimenes politikas un ģimenes atbalsta sistēmas izstrāde ir obligāta. Francijas piemērs rāda, ka tas ir pareizais ceļš, kas arī mums ir ejams.

Vēl kāds jauns un ārkārtīgi svarīgs pamatprincips ir ģimenes politikas nošķiršana no sociālās politikas, kas atbalsta sabiedrības neaizsargātākās grupas. Mums jābeidz uzskatīt, ka bērnu dzemdēšana automātiski nozīmē, ka cilvēks nonāk nabadzībā. Mums jāizvairās no šādas situācijas, kas diemžēl pēdējos gados ir bijusi ģimenes ikdienas pieredze.

Ungārijas valdības mērķis ir dot saviem pilsoņiem iespēju brīvi izvēlēties starp dažādiem dzīves veidiem. Mums viņiem jāpalīdz pieņemt lēmumi, kuru sekas mums visiem ir vienlīdz pieņemamas. Kad sieviete izvēlas rūpēties par ģimeni un māju – būt «māte uz pilnu darba dienu» – un neatgriezties darba tirgū, mums jānodrošina, lai viņa tādā gadījumā neriskētu nokļūt nabadzībā un nebūtu nolemta vienmēr palikt malā.

Cilvēks var izvēlēties dibināt ģimeni un arī strādāt, veidot karjeru, un mums jānodrošina, lai viņš to varētu darīt: mums visiem jābūt elastīgiem un jāpiedāvā šiem cilvēkiem darbs uz nepilnu slodzi, jānoārda visas barjeras, kuras bērnu laišanu pasaulē padara tik problemātisku.

Skumjš ir fakts, ka sabiedrības tradicionālo vērtību pagrimuma gadi un ticības zaudēšana ir dominējuši Ungārijas sabiedrībā tik ilgi. Lai šo situāciju beidzot mainītu, vispirms nepieciešams pasludināt mūsu kopīgās vērtības un mērķus, kas veido sabiedrības tagadni un nākotni.

Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, mēs fokusējamies uz ģimenēm ar bērniem, kas ir ekonomiski aktīvas un dod savu ieguldījumu valsts ekonomikā ar savu darbu.

Mēs atbalstām tādu modeli, kurā vecāki dzīvo saviem bērniem, nevis tikai līdzās saviem bērniem. Mēs vēlamies iedrošināt pārus, lai viņi dzemdētu bērnu agrākā vecumā, ja iespējams – pirms trīsdesmit. Mēs sniedzam atbalstu vecākiem, vispirms jau mātēm, – kā sabalansēt ģimenes intereses, bērnu aprūpi un darbu.

Mūsu nodoms ir stiprināt vīriešus tēva lomā, iedrošināt viņus vairāk laika veltīt ģimenei, būt līdzās bērnu dzīves notikumos, vairāk piedalīties aprūpē un sadzīves darbos. Tas ne tikai būs ieguvums ģimenei, bet arī spēcinās tēva fizisko un garīgo veselību un pagarinās viņa mūžu. Mēs vēlamies stiprināt laulības, stiprināt stabilitāti ģimenēs, kurās aug bērni, un veicināt vīriešu un sieviešu sadarbību, sagatavojot jauniešus atbildīgām attiecībām un laulībai. Mēs esam izveidojuši sadarbības tīklu, caur kuru tiks sniegti atbalsta pakalpojumi. Šī uzdevuma veikšanā mēs paļaujamies uz NVO un baznīcu.

Mēs atbalstām ne tikai bērnu laišanu pasaulē, bet arī to audzināšanu – īpašu vietu ierādot izglītībai.

Demogrāfijas «Apaļais galds» tika izveidots pirms 2010. gada vēlēšanām – 2009. gada decembrī, un tajā apvienojās arī zinātnieki, akadēmiķi, eksperti, nevalstiskās organizācijas, draudzes un uzņēmēji, lai visi kopā pētītu demogrāfiskā krituma iemeslus, atrastu risinājumus un izstrādātu priekšlikumus jaunajai valdībai. Tika izveidotas astoņas darba grupas:
 

• Līdzekļu piešķiršana ģimenēm un atbalsts;

• Līdzsvara rašana starp darbu un ģimeni;

• Sociālā drošība;

• Apdzīvojamās platības nodrošināšana;

• Vīriešu un sieviešu lomas, vienlīdzīgas iespējas un sadarbība, ģimenes atbalsta dienesti;

• Iespējas bērniem;

• Pāru attiecības un grūtības, un lēmums laist pasaulē bērnus, sagatavošana ģimenes dzīvei un laulībai;

• Plašsaziņas līdzekļi un sarunas par ģimenes jautājumiem.

Valdība strādā, balstoties uz demogrāfijas «apaļā galda» viedokli, kompetenci un ieteikumiem, un vairāki lēmumi par dažādiem ģimenes aspektiem tika pieņemti, rēķinoties ar «apaļā galda» priekšlikumiem. Cita platforma, caur kuru nemitīgi notiek konsultācijas ar ģimeņu NVO un draudzēm, ir forums, un tas viss vēl papildus darbam, ko veic Nacionālo resursu ministrijas Ģimenes politikas nodaļa. Forums ir jauns un nozīmīgs spēlētājs valdības mērķu realizācijā. Pēdējos astoņos gados mums tādas nodaļas nebija.

Savukārt pēdējo deviņu mēnešu laikā Ungārijā ir notikušas ievērojamas izmaiņas daudzās jomās un politikās.

Viens no svarīgākajiem soļiem, kurus spērām mūsu valsts un ģimenes politikas kombināciju atjaunošanā, bija Ungārijas nodokļu sistēmas transformācija: ja mēs uzskatām, ka ģimene ir tikpat svarīga kā darbs, tad arī nodokļu sistēmai vienlaikus jāatspoguļo gan darbs, gan ģimene un to vērtībām jābūt atpazīstamām šajā politikā.

Ungārijā mēs ieviesām tādu sistēmu, kas nodrošināja ģimenēm tās ienākumu daļas, ko tērē bērnu vajadzībām, neaplikšanu ar nodokļiem, nevis piešķīrām pabalstus un atbalstus.

Es vēlētos padalīties informācijā par ģimenes atvaļinājumu Ungārijā. Vecākiem ir tiesības palikt mājās ar bērniem diezgan ilgi, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā var atrasties līdz pat 24 nedēļām pēc bērna piedzimšanas, un «māmiņu algas» ir 70 % no mātes vidējiem bruto ienākumiem. Vēl vairāk: vecākiem, kuri atbilst sociālās apdrošināšanas iemaksu nosacījumiem, pienākas ģimenes atvaļinājums līdz bērna trešajai dzimšanas dienai, un vecāku saņemtais pabalsts ir 70 % viņu izpeļņas. Vecāki, kuri adoptē bērnu, arī var saņemt sešu mēnešu vecāku atvaļinājumu līdz adoptētā bērna desmitajai dzimšanas dienai. Tēvs un māte var izvēlēties, kurš no viņiem paliks mājās ar bērnu.

Mēs esam īstenojuši vairākas izmaiņas bērnu aprūpes institūcijās, jo Ungārijā akūti nepietiek bērnu aprūpes iestāžu. Valdība to domā kompensēt, samazinot administratīvo nastu, kas saistīta ar ģimenes dienas centru izveidi un citiem atvieglojumiem.

Es vēlos pastāstīt arī par Ungārijas labo praksi nodarbinātības jomā. Darba devējiem, kuri savā uzņēmumā nodarbina mazu bērnu māmiņas, kopš 2011. gada janvāra ir tiesības saņemt sociālo iemaksu subsīdiju. Ja divi cilvēki strādā nepilnu dienu un dala uz pusēm pilnu slodzi (un viens no tiem ir māte, kas atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma), šim darba devējam trīs gadus jāmaksā samazināta sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (20 % tā vietā, lai maksātu 27 %).

Tā kā mēs uzskatām, ka darbs un ģimene ir vienlīdz svarīgi, mēs vēlamies, lai kompānijas izmantotu ģimenei draudzīgus līdzekļus. Tādēļ Valsts ministrija, kura ir atbildīga par sociālajām un ģimenes lietām, un Nacionālo resursu ministrijas Jaunatnes lietu nodaļa publicē informāciju par konkursu «Ģimenei draudzīga darbavieta» – ar atjaunotu formu un pārskatītu saturu, sākot ar 2011. gadu. Un tas tiek darīts, lai valdība iegūtu skaidru priekšstatu par darba devēju un darba ņēmēju cerībām un gaidām attiecībā uz ģimenei draudzīgām korporatīvām iniciatīvām.

Lai nodrošinātu to, ka bērni regulāri apmeklē skolu, no 2010. gada ģimenēm, kuru bērni ir obligātajā skolas vecumā, tiek izmaksāts izglītības pabalsts.

Un visbeidzot es vēlos runāt par mūsu jauno konstitūciju, kuru sauc par Ungārijas pamatlikumu un kuru parlaments pieņēma Lieldienās. Es izvirzīšu uzmanības centrā tos punktus, kuri saskan ar iepriekš minētājām vērtībām un mērķiem un kuri noteiks attieksmi pret ģimenēm mūsu valstī nākotnē.

• Mēs esam pārliecināti, ka ģimene un tauta ir mūsu līdzāspastāvēšanas galvenais satvars un ka mūsu fundamentālās vērtības ir uzticība, ticība un mīlestība.
 

• Ungārija aizstāvēs laulības institūciju kā vīrieša un sievietes savienību, kuru viņi veido pēc brīvas gribas un kā nācijas izdzīvošanas pamatu.

• Ungārija atbalstīs cilvēku lēmumu laist pasaulē bērnus.

• Ģimenes aizsardzību regulēs kardināls akts (Cardinal Act).

• Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņu, arī embrija un dīgļa dzīvība tiks aizsargāta no ieņemšanas brīža.

• Vecākiem ir tiesības izvēlēties tādu audzināšanu, kādu viņi uzskata par piemērotu saviem bērniem.

• Vecākiem ir pienākums rūpēties par saviem bērniem. Šis pienākums ietver arī izglītības nodrošināšanu bērniem.

• Pieaugušo bērnu pienākums ir rūpēties par vecākiem, kuriem tas nepieciešams.

• Ungārija spers īpašus soļus, lai aizsargātu jauniešus un vecākus darbavietās.

• Ungārija tieksies katram cilvēkam nodrošināt atbilstošu mājvietu un pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Ungārija ir sākusi milzīgu atjaunošanas darbu ne tikai ekonomikā, bet arī ģimenes jomā. Svarīgs šī darba elements bija «Eiropa ģimenēm, ģimenes Eiropai» iedzīvotāju informācijas nedēļa, kas notika pērn Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras laikā no 28. marta līdz 1. aprīlim. Tajā piedalījās arī mūsu draugi latvieši.

Mēs ceram, ka Ungārijas piemēru un centienus atbalstīt ģimenes pārņems arī nākamās prezidējošās valstis un vispirms jau nākamā prezidentvalsts Polija. Polija bija viena no valstīm, kura parakstīja Trio deklarāciju neformālajā Eiropas ģimenes un demogrāfijas ministru tikšanās laikā Godollo.

Mēs esam gatavi sadarboties ar citām valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības kā mums un kuras uzskata, ka ģimenēm ir centrālā nozīme. Mēs ceram, ka arī Latvija būs mūsu sadarbības partneru vidū. Eiropa spēs pārvarēt ekonomikas krīzi, demogrāfisko lejupslīdi un situāciju, kas apdraud mūsu sociālo sistēmu spēju pastāvēt tikai tad, ja stiprināsim ģimenes, audzināsim bērnus un balstīsim savu ekonomiku uz darbu.

Vēl vēlos piebilst, ka Ungārija, esot savā Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts statusā, ieteiks 2014. gadu atzīmēt kā Eiropas Ģimenes gadu, jo tas būs divdesmitās jubilejas gads, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pirmo reizi izsludināja Ģimenes gadu. Varbūt šī Ģimenes gada svinēšana veicinās lielāku vērību ģimenes politikai.