«18. februāra svarīgākais uzdevums bija nobalsot, ko veiksmīgi arī izdarījām, un tad pievērsties citiem nedēļas nogales darbiem,» sacīja I. Raudiņa-Grīnvalde.

Savukārt bijušais tieslietu ministrs atklāja: «Abi ar sievu nobalsojām «pret» likumprojekta «Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Savā valstī ir jārunā savā valodā - latviešu.»

Krimuldietis G. Grīnvalds kopā ar sievu Ilzi, meitiņu Luīzi un dēlu Gustavu devās uz vēlēšanu iecirkni Krimuldas pagasta tautas namā, lai nobalsotu.

Pēc savas izvēles izdarīšanas krimuldiete I. Raudiņa-Grīnvalde akcentēja: «Mēs esam pārāk maza valstiņa, lai pielāgotos citiem. Mums ir jāpastāv par savām tiesībām mūsu pašu valstī. Manuprāt, šis jautājums pat nav diskusijas vērts,» viņa nosaka.

Referenduma dienā G. Grīnvalds norādīja: «Domāju, ka grozījumi Satversmē netiks pieņemti. Pieļauju, ka ¾ no vēlētājiem būs atzīmējuši krustiņu ailītē «pret». Jautājums, ko tālāk šajā jautājumā domā darīt mūsu valstsvīri? Kāda būs viņu nostāja attiecībā uz sabiedrības integrāciju?»

Abi arī atklāja, ka referenduma dienā izjutuši lielāku patriotismu pret Latvijas valsti nekā ikdienā. «Tajā pat laikā ir sarūgtinājums, ka tas viss tik tālu ir nonācis. Ir bažas par tālāko, par nākotni. Ja trīs augstākās amatpersonas nevar vienoties par Labas gribas manifesta parakstīšanu, jo divi «ampelējas», ka nav bijis laika ar to iepazīties vai arī tas jau tiekot darīts, ja būtu darījuši visu kā vajag, tad nebūtu šāda referenduma,» piebilst bijušais tieslietu ministrs.

18. februāra pēcpusdienā Grīnvaldu ģimene atklāja: «Pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni, sazvanījāmies ar kaimiņiem, sarunas laikā secinājām, ka savā ziņā 18. februāris ir svētku dienu. Šajā vakarā kopā ar vēl divām ģimenēm rīkojam svētku vakariņas.»