Pagājušajā nedēļā pretrunīgi vērtētajā fotoradaru lietā tika pielikta daudzpunkte. Valdība sēdē, kas notika aiz slēgtām durvīm, nolēma neatpirkt no Vācijas ražotāja "Vitronic GmbH" stacionāros fotoradarus, tā atbalstot Iekšlietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu, kas savukārt tika iesniegts, pamatojoties uz auditoru kompānijas "Pricewaterhouse Coopers" sastādīto ziņojumu. Savukārt uzņēmums "V-Traffic" paziņoja, ka ar 15. decembri vienpusēji lauž oktobrī noslēgto vienošanos ar Valsts policiju par fotoradaru darbības atsākšanu, kas paredzēja fotoradaru darbību uz Latvijas ceļiem līdz šāgada beigām. Tas nozīmē, ka vēl līdz Ziemassvētkiem fotoradaru darbība tiks pārtraukta.

Pēc Valsts policijas datiem, izvērtējot fotoradara iespējamās atrašanās vietas, tiek ņemta vērā virkne kritēriju – ceļu satiksmes negadījumu skaits, bojāgājušo un cietušo skaits, gājēju un riteņbraucēju kustība u. c. No šāda viedokļa Pierīgas novados bīstamu vietu ir diezgan daudz. Aptuveni trešā daļa bija izvietota Rīgas apkārtnē, turklāt ne tikai uz ātrgaitas šosejām, piemēram, Jelgavas, Cēsu vai Ventspils virzienā, bet arī vairākās apdzīvotās vietās. Vai to esamība ļāva vietējiem justies drošāk?

Sējas novadā fotoradars tika uzstādīts Inčukalna–Valmieras šosejas malā blakus Murjāņu Sporta ģimnāzijas ēkai. Ģimnāzijas direktora vietniece Astrīda Pastare atzīst, ka neraksturīgi Latvijai kopumā viņi fotoradara uzstādīšanu uzņēma ar gandarījumu. "Jutām, ka automašīnas tiešām piebremzē un neskrien kā agrāk. Līdz ar to arī bērniem ir drošāk. Jāņem vērā, ka Murjāņos skolēniem, lai nokļūtu autobusa pieturā otrā šosejas pusē, līdz gājēju pārejai ir jāizmet līkums un ne vienmēr tas tika ievērots. Bet, paldies Dievam, no traģiskiem negadījumiem esam bijuši pasargāti." Fakts, ka tuvākajā laikā fotoradars pārstās darboties, A. Pastari neiepriecina, taču viņa pret to izturas saprotoši – noteikumi visā valstī ir vienādi.

Līdzīgi domā ir arī Salaspils 1. vidusskolas direktore Vera Kalniņa. Oktobrī tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā pēc ceļu satiksmes negadījuma ar vieglām traumām tika sveikā kāds skolas audzēknis, kurš bija skrējis pāri Daugavpils šosejai uz "Hesburger" ēstuvi. Turpat blakus bija uzstādīts viens no fotoradariem. "Ņemot vērā, ka šajā vietā nav luksofora, fotoradars bija gandrīz vai vienīgais instruments, kas autovadītājus kaut nedaudz disciplinēja, kalpoja kā bieds un piebremzēja satiksmi četrās joslās. Droši vien fotoradara saglabāšana palīdzētu, taču tas ir tikai viens no veidiem, kā uzlabot satiksmes drošību uz šosejas Salaspils teritorijā," uzskata V. Kalniņa.

Šomēnes valdība uzdeva Iekšlietu un Satiksmes ministrijām izvērtēt stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus un līdz nākamā gada martam iesniegt priekšlikumus turpmākam radaru darbības modelim. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pavēstījis, ka stacionārie fotoradari atvieglo policijas darbu un, visticamāk, pēc gada vai diviem tie atkal varētu atgriezties uz Latvijas ceļiem. To apliecinājis arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš neizslēdza iespēju, ka labvēlīgu finansiālo apstākļu gadījumā līdzekļi fotoradaru iepirkumam varētu atrasties jau nākamā gada budžeta grozījumos.