Šāds lēmums pieņemts, lai atrisinātu gadiem ieilgušo problēmu, kad Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto cilvēka dzīvībai bīstamo dzelzceļa tiltu, informē Sandra Baltruka, Carnikavas novada domes prese sekretāre.

Īpaši jaunieši un bērni ceļā uz skolu vai bērnudārzu, jaunās māmiņas vizītē pie ģimenes ārsta un pat velosipēdisti bieži dodas pa dzelzceļa tiltu, lai nokļūtu otrpus krastam, riskējot ar savu dzīvību, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā šķērsot upi bez vairāku kilometru līkuma. Pēdējos gados uz dzelzceļa tilta regulāri cietuši un arī bojā gājuši vairāki Carnikavas novada iedzīvotāji, kā dēļ tas tiek dēvēts pat par "tiltu-slepkavu". Piemēram, laikā no 2008. līdz 2010. gadam uz dzelzceļa tilta notikuši pieci ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši iedzīvotāji un viens cilvēks gājis bojā.

Carnikavas novada dome ar šīs problēmas izklāstu ir vērsusies gan pie ministru prezidenta Valda Dombrovska, Satiksmes ministrijas, uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš", kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lūdzot rast iespēju palīdzēt izbūvēt gājēju tiltu līdzās bīstamajam dzelzceļa tiltam, tomēr finanšu trūkuma dēļ risinājums atstāts pašvaldības ziņā.

"Tā ir milzīga problēma, ka, neraugoties uz lielo bīstamību, šķērsojot dzelzceļa tiltu, kas iešanai nav paredzēts vispār, cilvēki to tomēr izmanto. "Latvijas Dzelzceļam" šobrīd nav resursu, lai savu tiltu norobežotu vai apsargātu, tāpēc mēs faktiski uzņemamies daļu no tiem pienākumiem, kas būtu jānodrošina šim uzņēmumam un Satiksmes ministrijai," skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jau 2009. gadā tika aizsākts darbs pie tilta pār Gauju būvniecības ieceres, kas vēlāk ar domes lēmumu tika apstiprināta. 2010. gada maijā norisinājās šīs ieceres sabiedriskā apspriešana, kurā lielākais vairums atbalstīja gājēju un velosipēdistu tilta pār Gauju būvniecības ieceri. Galvenie argumenti par šāda tilta izveidi bija tas, ka uzlabosies gājēju drošība, tilts savienos Carnikavu un Gauju, sniegs iespējas izvietot inženierkomunikācijas, kā arī veicinās velotūrismu.

Tā kā Carnikavas novada attīstības programmā 2009.–2014. gadam ir iekļauta arī gājēju tilta pār Gauju priekšdarbu izstrāde, šī tilta būvniecības priekšdarbi plānveidīgi tikuši īstenoti pēdējo trīs gadu laikā. Ir tapis gājēju un riteņbraucēju tilta, kā arī tā pievedceļu tehniskais projekts, kas saņēmis visus nepieciešamos saskaņojumus no atbildīgajām iestādēm tā būvniecībai un izmaksājis 15 587 latus.

Kopā ar gājēju tiltu pār Gauju paredzēts izbūvēt arī kanalizāciju un gāzes vadu, tā Gaujas ciema iedzīvotājiem nodrošinot iespēju pieslēgt savus īpašumus kā Carnikavas attīrīšanas iekārtām, tā arī centrālajam gāzes vadam. "Gaujas iedzīvotājiem beidzot ir jārada iespēja saņemt kvalitatīvus pakalpojumus Carnikavā. Šobrīd Gaujas iedzīvotājus no Carnikavas šķir vien nieka 250 metri, tomēr tā vietā šiem iedzīvotājiem ir jāmēro 13 kilometru apkārtceļš, kā arī jāizmanto sabiedriskais transports, kurš kursē reti," saka D. Jurēvica.

Tā kā Valsts kasē pašvaldībām šobrīd nav iespējams aizņemties līdzekļus projektiem, kuros nav piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, lai īstenotu tilta būvniecību, tā finansējums novadam jāieplāno pašvaldības budžetā.

"Šobrīd ir noslēdzies viens plānošanas periods, un līdzekļi, kurus varētu izmantot ceļu infrastruktūras būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai, ir izsmelti. Lai mēs varētu pretendēt uz nākamā perioda finansējumu, valdībai ir jāpieņem virkne nozīmīgu lēmumu, jāapstiprina Nacionālais attīstības plāns, kā arī jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par attiecīgajām prioritātēm, kas varētu notikt tikai nākamo 2–3 gadu laikā," skaidro D. Jurēvica.

Tilta pār Gauju un tā pievedceļu būvniecības izmaksas šobrīd tiek lēstas 1 854 803 latu apmērā. Tā kā šobrīd nav izsludināts tāds projektu konkurss, kurā būtu iespējams piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus iecerētā tilta būvniecībai, šobrīd tiek plānots tilta izmaksas proporcionāli segt no pašvaldības budžeta nākamo trīs gadu laikā. Tas nozīmē, ka no tilta būvniecības izmaksām 2013. gadā pašvaldības budžetā tiktu novirzīti līdzekļi 20 % apmērā, 2014. gadā, kad tiek plānota tilta būvniecības lielākie darbi, – 50 % apjomā, bet no 2015. gada budžeta – 30 % apmērā no tilta būvniecības tēriņiem.

"Jāņem vērā, ka būvniecības izmaksas gadā vidēji palielinās par 5–10 %, un ceļas izdevumi arī par citiem resursiem, tāpēc ir skaidrs, ka nākotnē tilts kļūtu tikai dārgāks," stāsta D. Jurēvica. "Ja mēs šogad izsludinām tilta būvniecības iepirkumu un tā izmaksas iekļaujam nākamo trīs gadu budžetā, tad līdzekļus, kurus iztērēsim tilta būvniecībai, faktiski varam kompensēt, piesaistot Eiropas naudu citiem infrastruktūras objektiem."

Jāiebilst, ka tikai pēc izsludinātā būvniecības iepirkuma būs iespējams izvērtēt šī brīža tilta būvniecības darbu reālās izmaksas, un par to, noslēdzoties būvniecības iepirkumam, atkal būs jālemj deputātiem.

Kopumā gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju tiek plānots vienkāršs, bez liekām metāla konstrukcijām. Tā ceļa daļas platums paredzēts 3 metri, un tilta garums – 220 metri. Saskaņā ar izstrādāto projektu, tilta balsti tiks būvēti no betona, bet tilta segums paredzēts no stiklšķiedras kompozīta materiāla – tas ir viegls, bet ļoti izturīgs klājums, kas tiek ražots tepat Latvijā un izmantots dažādu konstrukciju būvniecībā.

Tilta pār Gauju izbūve ļautu ikdienā no Gaujas uz Carnikavu droši pārvietoties gan ģimenēm ar bērniem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan velosipēdistiem un nepieciešamības gadījumā arī operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tiek plānots, ka nākotnē šis tilts būs neatņemama velosipēdistu ceļa Eiro Velo sastāvdaļa, tā nodrošinot vienotu velomaršrutu tīklojumu ar Rīgu, kā arī citiem Latvijas novadiem.