Drukāt šo lapu
11.09.2012 11:49

Salaspils dome piekāpjas dabas draugiem – ozols paliks savā vietā

Autors  Raivis Bahšteins
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Īpaši ainaviskais ozols Salaspilī turpinās dzīvot, Lauku ielas krustojumu pielāgojot milzeņa vajadzībām. Auto straume novirzīta abpus simtgadniekam. Īpaši ainaviskais ozols Salaspilī turpinās dzīvot, Lauku ielas krustojumu pielāgojot milzeņa vajadzībām. Auto straume novirzīta abpus simtgadniekam. Andrejs Svilāns

Salaspils novada dome šorīt akceptējusi Lauku ielas krustojuma rekonstrukcijas projekta izmaiņas, kas paredz tomēr saglabāt skaisto simtgadnieku.

Nacionālā botāniskā dārza direktors (NBD) un Latvijas dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns (ZZS) priecājas, ka jaunajā krustojuma izbūves projekta variantā ozols ir saudzēts – projekts paredz saliņas izbūvi starp brauktuves joslām un koka saglabāšanu tās vidū. "Varētu gan vēlēties, lai zaļā zona apkārt kokam ir lielāka, taču tā abpus brauktuvēm būs pietiekami liela, lai ozols turpinātu veiksmīgi dzīvot," piebilst A. Svilāns.

A. Svilāns stāsta, ka plānotā sanāksme šorīt domē nav notikusi, jo pašvaldības vadība bez ierunām akceptējusi jaunizstrādāto krustojuma pārbūves projektu. "Paldies visiem salaspiliešiem un ne tikai salaspiliešiem! Mēs spējām apliecināt, ka arī mēs neesam prātu putraimos apēduši. Tāpat kā salaspilieši pirms dažiem desmitiem gadu, kad izbūvēja Lauku ielu, arī mēs spējam pastāvēt par ozolu un pateikt savu viedokli, ka mums svarīgs ir ne tikai asfalts un bruģis."

A. Svilāna pausto ieceri pieķēdēties pie ozola sabiedrība uztvērusi ar lielu aizrautību, un daudz cilvēku solījuši ierasties, lai pieķēdētos pie koka, daudzi zvanījuši un pauduši atbalstu protesta akcijai – zvani pienākuši pat no Kuldīgas, Rēzeknes un citām Latvijas vietām. A. Svilāns saka palies portālam "Apriņķis.lv" un "Rīgas Apriņķa Avīzei", kas palīdzēja vēstij par ozola dzīvības apdraudējumu izskanēt pa visu Latviju.

Svilāns aicina Salaspils novada iedzīvotājus sūtīt priekšlikumus par kokiem, koku audzēm, akmeņiem un citiem dabas objektiem, kurus būtu jāiekļauj īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. "Bijis daudz gadījumu, kad kāds liels koks vai akmens stāv, un visiem liekas pašsaprotami, ka neviens neuzdrošināsies tiem durt pirkstu klāt. Kad pēkšņi kāds dižakmens ir saskaldīts vai koks nocirsts, izrādās, ka tas neiespējamais ir bijis elementāri iespējams. Protams, nevieni noteikumi nenodrošinās akmens, dolomīta atseguma vai koka pilnīgu aizsardzību, vienmēr var atrasties kāds kaitnieks, tomēr ar saraksta palīdzību pašvaldība var nodefinēt objektus, kas tai ir svarīgi."

Pēc vērtīgāko novada dabas objektu saraksta izveides A. Svilāns sola apkopot kultūrvēstursiskās vērtības novadā, tostarp senākās Salaspils ēkas. NBD direktors norāda, ka valsts veidotais kultūras pieminekļu saraksts nav pilnīgs – katrā novadā var atrast daudz kultūrvēsturisku objektu, kuru šajā sarakstā nav, taču kas ir ļoti svarīgi novada kultūrai, vēsturei un dabas aizsardzībai. "Nereti attopamies tikai tad, kad cirvis jau ir pie stumbra, kā šajā gadījumā, bet, pašvaldībām apkopojot savus vietējos dārgumus, no šādām situācijām varētu izvairīties," piebilst A. Svilāns.

Iepriekš: 
Cīņa par ozolu Salaspilī: NBD direktors gatavs pieķēdēties
Uzņēmums: ozola nociršana Salaspilī nav "Rimi" iniciatīva
Iespējams, Svilāns un ažiotāža presē būs glābuši simtgadīgo ozolu Salaspilī