Kas nākamgad sagaida pašvaldības un vai plānotais budžets uzlabos situāciju iedzīvotājiem – par to saruna ar, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Kā vērtējat nākamā gada budžetu (un tā pavadošos likumus) no pašvaldību viedokļa, kādas ir būtiskākās atšķirības un izmaiņas? Kā tās vērtēt?
No pašvaldību viedokļa 2018. gada budžeta galvenā atšķirība no iepriekšējo gadu budžetiem ir tajā iestrādātā sasaiste starp nodokļu ieņēmumiem valsts kopējā budžetā un nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā. Ir paredzēts, ka 2018., 2019. un 2020. gadā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nevarēs būt mazāki par 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.

Tātad, ja pašvaldību budžetā prognozēto nodokļu ieņēmumu kopsumma neveidos 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, pašvaldībām tiks novirzīta papildu valsts budžeta dotācija. 2018. gadā pašvaldībām tas nozīmēs papildus 21 miljonu eiro.

Kāpēc 19,6%? Tā ir prognozētā pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļa kopējos nodokļu ieņēmumos 2017. gadā, līdz ar to arī nākamajos gados tiks saglabāts tāds pats līmenis.

Pašvaldības par proporcionalitātes principa noteikšanu nodokļu ieņēmumos ir cīnījušās jau kopš krīzes gadiem un, lai arī pagaidām šāds princips noteikts tikai uz trim gadiem un paredzēts kā nodokļu reformas negatīvās ietekmes kompensējošs pasākums, šāds valdības un pašvaldību sarunu rezultāts uzskatāms par ļoti labu.

Palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugs arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms. Šāda principa ievērošana nodrošina pašvaldību budžetiem stabilitāti un prognozējamību, kas ir ļoti svarīgi, lai pašvaldības varētu plānot savu darbību un attīstību vismaz vidējā termiņā.

Budžeta sarunās ar valdību tika panākta vienošanās arī par virkni citu jautājumu, un attiecīgi šīs vienošanās ir iestrādātas 2018. gada valsts budžeta likumā vai to pavadošajos likumos. Piemēram, pedagogiem, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanai zaudēs darbu skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, no valsts budžeta sešus mēnešus tiks izmaksāts sociālais atbalsts; tāpat pašvaldības valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai varēs izmantot arī atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kuri zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā.

Nākamajā gadā papildu piešķirtie līdzekļi Valsts autoceļa fondam tiks novirzīti valsts vietējo autoceļu sakārtošanai; pašvaldībām tiks nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas un sociālo dienestu vajadzībām; nākamajā gadā nemainīsies pašvaldību aizņemšanās nosacījumi, kaut sākotnēji Finanšu ministrija vēlējās iestrādāt prasību par pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanu visiem projektiem, kas nav ES fondu projekti u.c.

Kas, jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi, un kas lielākie trūkumi šim budžetam kopumā?
Kopumā 2018. gada valsts budžetu vērtēju pozitīvi. Šogad valdības un LPS sarunas par budžeta jautājumiem tiešām ir bijušas veiksmīgas. Ministru kabineta un LPS 2018. gada vienošanās un domstarpību protokolā ir tikai viens jautājums, par kuru netika panākta vienošanās – par pašvaldību internātskolu finansēšanas modeli, par visiem pārējiem jautājumiem kompromiss tika rasts. Tādējādi no pašvaldību puses to var uzskatīt par kompromisu budžetu.

Vissmagāk budžeta sarunās risinājās tieši izglītības jautājumi, un tie ir aktuāli joprojām – gan par skolu izvietojumu, gan par minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupās, gan par valsts budžeta finansējumu. Aizkrauklē LPS sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību 24. novembrī organizēja Novadu dienu, kur piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, un sarunas par izglītības reformu tika turpinātas. Paralēli iepriekš minētajiem aktuāls ir arī jautājums par jaunu skolu celtniecību Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

Kā Jūs uzskatāt, vai, budžetu apstiprinot, ir pamats apgalvojumam, ka pašvaldību iedzīvotājiem uzlabosies dzīves kvalitāte?
2018. gadā atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam pašvaldību ieņēmumi valstī kopumā pieaugs par 6%, līdz ar to, protams, ir iespēja novirzīt papildu līdzekļus pašvaldību pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Taču uzreiz ir jāsaka arī bet! Lai arī valstī kopumā ieņēmumi palielināsies, katrai pašvaldībai atsevišķi šis pieaugums ir būtiski atšķirīgs.

2018. gadā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas pašvaldībām palielināsies robežās no 0,2% (Pāvilostas novads) līdz 20,3% (Carnikavas novads). Turklāt jāņem vērā, ka nākamajā gadā pašvaldībām budžetā ir jāparedz papildu līdzekļi minimālās darba algas un sociālo iemaksu likmes pieauguma nodrošināšanai, kas pašvaldībām "noēdīs" lielāku vai mazāku daļu ieņēmuma pieauguma.