Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šogad Latvijā uz "Zilā Karoga" saņemšanu 2017. gada sezonā pretendēja 23 peldvietas un jahtu ostas, starp kurām bija arī jauni kandidāti - Vecāķu, Mellužu un Kauguru peldvietas, kā arī Jūrmalas jahtu osta.

Šogad starptautisko "Zilo Karogu" ieguvuši Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu Vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta un Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru, Bulduru, Dubultu, Dzintaru, Majoru un Mellužu peldvietas.

Tāpat "Zilais karogs" plīvos Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā, Dienvidrietumu peldvietā Liepajā, Liepājas peldvieta pie stadiona un pilsētas Beberliņu peldvietā, kā arī Limbažu novada Lielezera peldvietā, Vakarbuļļu peldvietā Rīgā, Ventspils pilsētas pludmalē, Saulkrastu novada peldvietā "Centrs" un jahtu ostās - "Liepāja Marina", "Pāvilosta Marina" un "Jūrmalas osta".

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme pauž gandarījumu, ka "Zilā Karoga" ģeogrāfija valstī turpina paplašināties, Latvijai kļūstot par stabilu līderi Baltijas valstīs.

"Kandidātu un sertifikācijas prasību izturējušo pretendentu skaita pieaugums liecina, ka pašvaldības un apsaimniekotāji arvien vairāk domā par tādu saimniekošanu piekrastē, kas saskaņo tūrisma un vides aizsardzības intereses. Vienlaicīgi jāņem vērā tas, ka "Zilā Karoga" iegūšana ir tikai viens no atskaites punktiem gan mūsu, gan pašvaldību darbā. Sākoties sezonai, ir atbildīgi jāiegulda liels darbs, lai nodrošinātu visu sertifikācijas kritēriju izpildi pludmalē un pašvaldībā, nodrošinot, lai "Zilais Karogs" plīvotu mastā visu sezonu," sacīja Ulme.

"Zilā Karoga" kritēriji palīdz apsaimniekot piekrasti tā, lai samērīgi tiktu ievērotas gan tūrisma, gan vides aizsardzības intereses. Kritērijos ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tā garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.

"Ņemot vērā pagājušā gada programmas kvalitātes kontroles pieredzi, kas līdz pat starptautiskās žūrijas lēmuma saņemšanai uzturēja intrigu par to, cik īsti sertifikācijas pieteikumi no Latvijas pieteicējiem tiks atzīti par atbilstošiem, ir skaidrs, ka arī Latvijā ir daudz darāms, lai mēs arī nākotnē noturētu programmas augsto kvalitātes latiņu. Cerams, ka nākamajos četros gados piekrastes pašvaldības pievērsīs aizvien lielāku uzmanība vides jautājumiem. Tad mēs redzēsim daudz vairāk "Zilos Karogus" plīvojam Latvijas pludmalēs un jahtu ostās," uzsvēra Ulme.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un pilnvērtīgu pieteikumu izvērtēšanu, "Zilā Karoga" pieteikumi tiek vērtēti divos līmeņos - nacionālajā un starptautiskajā. Latvijā "Zilā Karoga" programmu koordinē Vides izglītības fonds. Šogad starptautiskajam "Zilā Karoga" sertifikātam aprit jau 30 gadi.