Drukāt šo lapu
26.11.2015 00:31

FOTO: Pilnmēness gaismā Mucenieku iedzīvotāji skaidrojas ar valdības pārstāvjiem

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Visai kolorīto atmosfēru sarunai zem klajas debess paspilgtināja spilgtais pilnmēness debesīs. Visai kolorīto atmosfēru sarunai zem klajas debess paspilgtināja spilgtais pilnmēness debesīs. Einārs Binders

Labāk slikts miers nekā labs karš. Apmēram šādā gaisotnē saskarsmes punktus dialogam trešdien vakarā sasāpējušajā bēgļu jautājumā Ropažu novadā centās meklēt Mucenieku ciemata iedzīvotāji un Iekšlietu ministrijas vadība.

Tikšanas iniciatori bija biedrība "Attīstības centrs "Mucenieki"", kas iepriekš atklātā vēstulē skaidrot valdības lēmumus un gaisināt vietējo cilvēku bažas uz Muceniekiem bija aicinājusi Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Iespējams, sanāca vēl veiksmīgāk, jo vairāk nekā simt Mucenieku un tuvējo ciematu iedzīvotāju priekšā stājās par bēgļu jautājumiem lielā mērā atbildīgais šobrīd premjera pienākumu izpildītājs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Visai kolorīto atmosfēru sarunai zem klajas debess saltajā novembra vakarā paspilgtināja bērnu un pieaugušo zīmējumi un plakāti gan latviešu, gan krievu valodā un spilgtais pilnmēness debesīs.

Biedrības "Attīstības centrs "Mucenieki"" pārstāvis Normunds Vagalis ievadā atkārtoti pārmeta nepietiekamo komunikāciju no valdības puses ar Mucenieku ļaudīm situācijā, kad ciemata iedzīvotāju skaits (600)  Latvijā uzņemto bēgļu skaita dēļ varētu pieaugt uz pusi vai pat divkāršoties.

"Jebkuram cilvēkam ar veselu saprātu ir skaidrs, ka tik mazā ciematā nevar izvietot tik daudz bēgļu. Kamēr viņu ir tik, cik ir, tikmēr situācija ir normāla. Bēgļi ir dažādi, mēs arī esam dažādi. Bet nav saprotams, kāpēc visus bēgļus, ko gatavojas uzņemt Latvija, grib izvietot Muceniekos. Mēs negribam cīnīties ar sekām, kad būs jau par vēlu," vietējo viedokli pauda arī bijusī Ropažu novada domes deputāte Lija Lidija Batarevska.

Atbildes uzrunā Rihards Kozlovskis atgādināja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) patvēruma meklētāju izmitināšanas centram "Mucenieki" kopš tā izveidošanas ir "gājuši cauri" aptuveni divi tūkstoši patvēruma meklētāju, un gandrīz visi vairs neatrodas Latvijā. Šogad vien tādu bijuši trīs simti, bet šobrīd centrā atrodas tikai 70 cilvēki.

Ministrs norādīja, ka bēgļu uzņemšanas plāna ietvaros plānots uzņemt 531 patvēruma meklētāju – un īpaši uzsvēra, ka šis cilvēku skaits netiks uzņemts vienlaicīgi, bet gan grupās pa apmēram 30 cilvēkiem divu gadu laikā. Pēc tam, kad aptuveni triju mēnešu laikā tiks izskatīts viņu statuss un pieņemts pozitīvs lēmums par bēgļu statusa piešķiršanu, šīs personas Mucenieku centru pametīs.

Pēc R. Kozlovska vārdiem, šobrīd Mucenieku iedzīvotājiem nav pamata bažām, ka jaunā situācija varētu viņu drošībai radīt apdraudējumu. Taču vēlāk, pēc atkārtotām iedzīvotāju prasībām, pieļāva, ka Muceniekos tomēr varētu tikt izveidots Valsts policijas iecirknis.

I. Pētersone-Godmane savukārt skaidroja, ka Muceniekos ieplānotā multifunkcionālā centra telpas varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji, bet pastiprinātā režīma iestāde nelegālajiem bēgļiem nav vis cietums, un tā iemītnieki nav noziedznieki. Pēc viņas vārdiem, vienlaikus Muceniekos uzņemto patvēruma meklētāju skaitam nevajadzētu pārsniegt divus simtus, tiesa, iespējamas, kādas īpašas situācijas, kad, piemēram, tiek pieķerts vesels autobuss ar nelegālajiem migrantiem. Viņa arī atgādināja, ka Latvijas likumi ir jāievēro tiklab Latvijas iedzīvotājam, kā patvēruma meklētājam un bēglim.

It kā labi iecerētājā un organizētajā jautājumu/atbilžu sadaļā, kurā vadību uzņēmās N. Vagalis, iepriekš Mucenieku iedzīvotāju sagatavotie un nolasītie jautājumi un Iekšlietu ministrijas pārstāvju atbildes drīz vien zaudēja savu konstruktivitāti sapulcējošos ļaužu emocionālo uzplūdu dēļ. Cita starpā izskanēja arī aicinājums spriest nevis par bēgļu uzņemšanu, bet par bēgļu neuzņemšanu, jo neesot argumentu, lai mēs kādu uzņemtu.

Un pagāja labs laiks, līdz saruna atkal atguva korekta dialoga raksturu. Šķiet, no vienas puses pietrūka īstas sapratnes juridiskajos terminos (patvēruma meklētāji, bēgļi, cietums, bēgļu centrs, pastiprināta režīma ēka), no otras – pietiekamas mākas to iedzīvotājiem izskaidrot, vai arī, kā liecināja ilgstošās un visai miermīlīgās individuālās sarunas pēc oficiālās daļas beigām, šādas izskaidrošanas trūkums līdz šim.

Droši vien par pozitīvāko tikšanās rezultātu jāatzīst Ilzes Pētersones-Godmanes solījumu jau tuvākajā laikā atrisināt jautājumu par to, lai satiksmes autobusi iebrauktu Mucenieku centrā un gan vietējiem iedzīvotājiem, gan patvēruma meklētāju centra iemītniekiem nevajadzētu tumsā mērot ceļu līdz šosejai. Kā izrādās, darba grupai šāds jautājums līdz šim nebija radies. (Mazliet ironiskā kārtā iekšlietu ministrs šobrīd pilda arī satiksmes ministra pienākumus.)

"Saruna bija emocionāla, jo jautājums ir smags, un nav vienkāršu atbilžu. Paliek cerība, ka tiksim uzklausīti un dialogs turpināsies, nevis beigsies ar to, ka neko nevar mainīt," tikšanos rezumēja Normunds Vagalis, aicinot sarunas partnerus vairāk piedomāt par Mucenieku ciemata infrastruktūru un sociālajiem jautājumiem. "Gribam, lai ciemats būtu patīkams gan tiem, kas tur dzīvo, gan tiem, kas tur viesojas."

Iepriekš:

Zigurds Blaus: Ropaži vieni paši netiks galā ar bēgļu pieplūdumu

Muceniekos paliks tikai patvēruma meklētāji, vietējie iedzīvotāji aizbēgs

Reportāža: Muceniekos pūš nemiera vēji