Nesen Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajā pētījumā secināts, ka laika posmā no 2000. gada līdz šim brīdim iedzīvotāju skaits Latvijā ir sarucis par 16 %. Šobrīd vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgas un Pierīgas reģionos, proti, Rīgā mīt 32,2 % cilvēku, bet Pierīgā 18,4 %. Tātad nu Rīgas apkaime Latvijas kartē iezīmējas kā visblīvāk apdzīvotais Latvijas nostūris.

Pierīgā pārmaiņas novadu iedzīvotāju skaitā laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam bijušas visai iespaidīgas. Teju uz pusi apdzīvotāki kļuvuši visi Pierīgas novadi, izņemot Krimuldas, Sējas un Mālpils novadu, kur iedzīvotāju kļuvis mazāk.

Pētījums atklāj, ka Latvijas ļaudis arvien biežāk izvēlas dzīvot tuvāk galvaspilsētai, un to uzskatāmi parāda tas, ka Ādažu, Babītes, Carnikavas, Ikšķiles, Ķekavas un Stopiņu novadā iedzīvotāju skaits kopš tūkstošgades mijas palielinājies vidēji par 45 %.

Savukārt vislielākie ieguvēji iedzīvotāju skaita ziņā ir Garkalnes un Mārupes novads, jo, piemēram, garkalniešu trīspadsmit gadu laikā kļuvis divreiz vairāk, bet iedzīvotāju skaits Mārupē kāpis par 79 %.

Iedzīvotāju skaita pieaugums 7–17 % robežās ir bijis arī Baldonē, Olainē un Ropažos. Ar kaut vai nelielu novadnieku pieaugumu var lepoties arī Inčukalns, Salaspils un Sigulda, jo tur laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam iedzīvotāju skaits cēlies par 1–5 %.

Analizējot starpību starp ilgtermiņā izbraukušajiem un iebraukušajiem iedzīvotājiem statistisko reģionu griezumā, Pierīga ir vienīgais reģions Latvijā, kur migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par gandrīz 20 tūkstošiem jeb 5 %. Bet Latgale, Kurzeme, Rīga un Zemgale savus iedzīvotājus ir tikai zaudējusi (par 11–15 %).

Lai gan vairumā Latvijas novadu, tāpat kā republikas pilsētu, ilgtermiņa migrācijas saldo bija negatīvs, 18 novados bija vērojams iebraucēju pārsvars pār izbraucējiem. Turklāt 16 no šiem novadiem atrodas tieši Pierīgā.

Visvairāk cilvēku no citiem reģioniem ir pārvākušies dzīvot uz Garkalni – šo novadu par savu mājvietu izvēlējušos cilvēku skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu 2000. gadā ir 123 procenti. Pēc šī rādītāja otrā iekarojamākā vieta, kur no jauna iekārtoties dzīvei Latvijā, ir Mārupes novads (66 %), kam seko Carnikava, kur migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājies par 50 %.

Pētījums "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam", kas īstenots pērn nogalē un šā gada sākumā, veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma un atspoguļo pārmaiņas Latvijas apdzīvojumā, kā arī to ietekmi uz izglītības pakalpojumu pieejamību.