Kultūras ministrijas (KM) valdībā iesniegtie dokumenti liecina, ka patlaban spēkā esošās teritorijas robežas bija noteiktas nepietiekamā apjomā, iekļaujot tikai Turaidas pils apbūvi un pilskalna virsotni, ziņo LETA. Krimuldas novada teritorijas daļā kā Turaidas muzejrezervāta kultūras pieminekļa statusam atbilstoša teritorija atzīta arī bijusī Turaidas muižas ķieģeļcepļa teritorija.

Valdībā pieņemti arī noteikumi par īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – aizsardzības kārtību, kādā tiek nodrošināta muzejrezervāta saglabāšana, uzskaite un izpēte, izmantošana un popularizēšana. Tas paredz, ka muzejrezervāta teritorijā nebūs iespējams būvēt jaunas ēkas, būs pieļaujama tikai atjaunošana. Jebkuri restaurācijas un rekonstrukcijas darbi muzejrezervāta teritorijā būs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Muzejrezervāta izveides mērķi īsteno valsts tiešās pārvaldes iestāde "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts", kas arī veicina tā popularizēšanu.

Muzejrezervāta izveides mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir saglabāt nākamajām paaudzēm vienu no senākajiem Latvijas valstiskajiem veidojumiem – Turaidas vēsturisko centru.

Muzejrezervātā ir 11.–20. gadsimta Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras pieminekļi, kurus iedala četros kompleksos objektos – Turaidas pilskalns ar lībiešu koka pils pamatiem un Turaidas mūra pili ar priekšpils zonu; Turaidas Baznīckalns ar kapsētu un senu baznīcu celšanas vietu, Turaidas Rozes kapu, Turaidas baznīcu un ar valsts aizsargājamo dabas objektu – liepu; Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrs un dīķu sistēma; kā arī senā Gaujas lībiešu apmetnes vieta ar Tautasdziesmu parku.