‒ Šogad Carnikavā valsts svētkos 18. novembrī atklās jaunu gājēju tiltu pār Gauju. Katra pašvaldība ar kaut ko tādu nevar lepoties.
‒ Tilts ir piecu gadu darba rezultāts. Ir uzbūvēts pašlaik Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts, kura garums ir 214 metri. Turklāt, uzceļot tiltu, tiks pielikts punkts tam laikposmam Carnikavas vēsturē, kad mūsu iedzīvotājiem, ieskaitot bērnus, ikdienā vajadzēja šķērsot upi pa gājējiem nedrošo dzelzceļa tiltu, lai pa taisnāku ceļu un ātrāk tiktu no Carnikavas uz Gaujas ciemu. Tilts ir arī viena no starptautiskā velomaršruta "Eirovelo 13" sastāvdaļām, kura projektēšana gan vēl jāpabeidz. Tilta celtniecības laikā gan esam daudz kritizēti, ka celtne esot nepamatoti dārga, bet tā nav taisnība.
‒ Kritika, visticamāk, nāca no opozīcijas puses. Kāds pašlaik ir politisko spēku samērs Carnikavas domē?
‒ Astoņi deputāti pārstāvam "Latvijas Zemnieku savienību". Ar Nacionālo apvienību veidojam koalīciju, kurā ir deviņi cilvēki. Tādi īsti opozicionāri mums ir četri deputāti, kuri pārstāv "Reģionu aliansi". "Saskaņas centra" cilvēki ir konstruktīvā opozīcijā un reizēs, kad viņu nostāja sakrīt ar mūsējo, balso "par". "Reģionu aliansi" pārstāv arī bijušais izpilddirektors Garenčika kungs, ar kuru nevaram atrast kopīgu valodu.
‒ Domes attiecības ar Garenčika kungu nonākušas pat līdz tiesai. Zināms, ka nesen kārtējā tiesas sēde atkal esot pārcelta.
‒ Vispirms atgādināšu, ka 2009. gadā, kad es tiku ievēlēta par domes priekšsēdētāju, Raimonds Garenčiks tika pieņemts darbā, bet pēc gada sapratām, ka viņam pietrūkst profesionālu iemaņu darbā ar cilvēkiem, un dome nolēma viņu atlaist. Pēc tam tiesājāmies trīs gadus, līdz Augstākās tiesas Senāts noraidīja Apgabaltiesas spriedumu kā politiski motivētu. Tā rezultātā mēs R. Garenčikam samaksājām 30 000 latu kompensāciju. Tagad tuvojas vēsturisks mirklis, jo esam vērsušies tiesā ar prasību pret valsti par ilgo tiesvedību, lai atgūtu 13 tūkstošus eiro, jo mūsu dēļ process netika novilcināts.
‒ Tā droši vien novadā nav pati svarīgākā problēma?
‒ Protams, ka, ņemot vērā neseno Ogres un nedaudz senāko Ādažu plūdu pieredzi, daudz svarīgāk pašlaik ir rekonstruēt pašreizējo dambi Gaujas kreisajā krastā sešu kilometru garumā un uzbūvēt jaunu trīs kilometrus garu dambi upes labajā krastā. Tiek modernizētas esošās un būvētas vairākas jaunas sūkņu stacijas, slūžas uz Dzirnupes un Gaujas kanāla un citas hidrobūves Gaujas atdalīšanai no Dzirnezera. Jaunajam dambim jābūt gatavam nākamā gada nogalē, un tas Carnikavā pasargās 400 nekustamo īpašumu no plūdu briesmām. Neaizmirsīsim, ka daļa Carnikavas novada teritorijas atrodas zemāk par jūras līmeni.
‒ Dome ir aicinājusi iedzīvotājus izteikt savus ierosinājumus par Carnikavas attīstību nākotnē. Kas iezīmējas kā svarīgākais, ko ierakstīt plānos līdz 2021. gadam?
‒ Novadā ir 12 apdzīvotas vietas, lielākās no tām ‒ Carnikava, Kalngale, Garciems, Garupe, Gauja un Lilaste. Iedzīvotāji pirmām kārtām vēlas sakārot ciemu infrastruktūru, grib, lai pakalpojumi ir pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un lai katrā ciemā būtu pa sporta un aktīvās atpūtas laukumam.
Carnikavā jau piecus gadus darbojas brīvā laika pavadīšanas centrs. Nedaudz mazāks centrs ir Kalngalē, un tāds būs arī Garciemā.
Mums ir skola, kurā mācās 310 bērni no 1. līdz 9. klasei. Tuvākā vidusskola ir Ādažos ar ļoti lielu bērnu skaitu, tāpēc domājam par savu vidusskolu. Un vēl mēs esam pārņēmuši stadionu, kas 20 gadus bija sadalīts privātīpašumos. Savulaik neveiksmīgi pārvaldītas zemes reformas rezultātā zeme zem stadiona tika atdota privatizēšanai sešiem tās bijušajiem īpašniekiem, bet stadiona ēkas privatizētas par sertifikātiem. Rezultātā laika gaitā jauns stadions burtiski ir sabrucis. Tagad zeme un ēkas ir atpirktas un atliek stadionu rekonstruēt. Pašlaik top tā rekonstrukcijas projekts.
Pie viena atgādināšu, ka sportam domātais budžets 2009. gadā bija 2000 latu, bet pašlaik ‒ aptuveni 170 000 eiro. Janvārī mums ir pasākums "Sporta laureāts", kurā par izciliem sasniegumiem apbalvojam labākos sportistus. Balvu fonds ir aptuveni 113 000 eiro. Bet izcilu sportistu mums ir daudz, piemēram, pagājušā gada Latvijas labākais riteņbraucējs Toms Skujiņš, pasaules čempione veterāniem skriešanā Ināra Lūse, trīskārtējais pasaules vicečempions rogainingā Rolands Laveiķis un citi.
‒ Šovasar Garciema pludmale pie Eimuru kanāla ietekas izskatījās pavisam klusa. Tas tika skaidrots ar to, ka pašlaik esot "pārdomu periods". Ko darīt, kad piekraste ir nonākusi pašvaldības īpašumā?
‒ Svarīgākais ir tas, ka mēs esam pirmā pašvaldība, kam valsts pārvaldījumā ir atdevusi piekrastes zonu. Tas nozīmē, ka mēs tur varēsim ieguldīt pašvaldības līdzekļus, arī saglābjot kāpu pie Eimuru kanāla ietekas. Top publisko ūdeņu apsaimniekošanas plāns, un tad mēs skaidri iezīmēsim, kur būs Zilā karoga pludmale, kur aktīvās un pasīvās atpūtas zonas, kur vieta nūdistiem.
‒ Vai ir domāts arī par, sacīsim, civilizētu piekļūšanu Gaujas ietekai jūrā?
‒ Līdz Gaujas ietekai pa kreiso krastu var nokļūt pa Laivu ielu, kura vēl ir jāsakārto, un Skautu ielu Gaujas ciema pusē. Turklāt tur daļa teritorijas pieder pašvaldībai, bet daļa ‒ VAS "Latvijas valsts meži". Tā ir aizsargājamā "Natura 2000" teritorija, kas vides sakārtošanai ļauj piesaistīt arī Eiropas naudu.
‒ Ilgi gaidām, kad beidzot Carnikavā tiks atklāts piemineklis Ojāram Vācietim.
‒ Par pieminekļa tapšanu rūpējas arhitekte Ingūna Rībena, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un akmeņkalis Guntis Pandars. Pieminekļa pamatne jau ir kārtībā. Atlikusi tikai tā daļa, kas jāpaveic tēlniekiem, bet tā ir vissarežģītākā un darbietilpīgākā. Tur ir Ojāra Vācieša cilnis un marmora bloku daļa, kas īpaši jāslīpē. Pašlaik šķiet, ka nākamgad, kad sazaļos pirmā zālīte, darbam, kas netika izdarīts 30 gadus, beidzot ar valsts atbalstu varēsim pielikt punktu un dzejniekam būs skaista piemiņas vieta.
‒ Jūs esat pazīstama kā aktīva dzīvesveida piekritēja. Vai tas spēj aizraut arī pārējos novada ļaudis?
‒ Es tiešām aktīvi sportoju – Piejūras dabas parkā braucu ar velosipēdu, slēpoju, divas reizes nedēļā skrienu. Piedalos arī sacensībās, lai varētu pati sev pierādīt, ka es kaut ko varu. Ar velosipēdu esmu braukusi 50 kilometru maratonu un ne tuvu nebiju pēdējā. Esmu slēpojusi arī apkārt Alaukstam. Sportošana palīdz sakārtot domas un darīt labus darbus.