Patlaban katrā no šiem novadiem ir savas struktūrvienības, kas piedāvā dažādus pakalpojumus atsevišķām sociālajām grupām. Tomēr, kā tas arī sanāksmes laikā tika pierādīts, ir nepieciešams ne tikai paplašināt pakalpojumu klāstu, bet arī uzlabot jau esošo piedāvājumu, raksta portāls "Ogrenet.lv". Vairāki no speciālistiem gan atzina, ka vienas pašvaldības ietvaros šādu projektu realizēt ir finansiāli sarežģīti, savukārt, apvienojot novadu administratīvos resursus, ir lielāka iespēja tikt pie, piemēram, dažādu fondu atbalsta.

Biedrībai ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem un jauniešiem "Vecāki kopā" jau pērn radusies ideja par Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu pašvaldību apvienošanu jauna sociālā projekta īstenošanā. Tagad šī iecere atkal tiek aktualizēta. "Sāpīgie bērni ir, un pēc statistikas viņu kļūst vairāk," norāda biedrības "Vecāki kopā" valdes priekšsēdētāja Agita Šulca.

Ir jābūt kopīgam Dienas centram

Par jauna Dienas centra izveidi tikai un vienīgi pozitīvus vārdus pauž Ogres novada Sociālajā centrā bāzētā Dienas centra "Saime" vadītājs Jurijs Lanavojs, kuram šajā sfērā ir jau 12 gadu pieredze: "Esam gājuši pie augstākām instancēm, esam skatījušies Rīgas piedāvājumu, esam bijuši un redzējuši ārvalstu pieredzi šajos jautājumus, bet pagaidām nekas vēl nenotiek. Ir pienācis laiks kaut ko šādu izveidot. Šiem cilvēkiem ir jābūt pieejamiem dažādiem pakalpojumiem."

Dienas centra "Saime" paspārnē ir gan jaunieši, gan pieaugušie, taču visai aktuāls jautājums ir par pakalpojumu pieejamību bērniem. Dienas centra "Saime" sociālā darbiniece Ilze Grīntāle atzīst, ka Ogrē, Ogres novadā un pat tuvākajās pilsētas nav vietas pašiem mazākajiem, izņemot Mežaparku. "Bet arī tur viss netiek piedāvāts pilnībā," viņa piebilst. Arī Ikšķiles novada pašvaldības Dienas centra vadītāja Zane Vītola norāda, ka Ikšķilē ir izveidota dienas grupa cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču tikai cilvēkiem, kuri ir pilngadīgi. "Šī ir problēma, kur likt bērnus dienas laikā," viņa piekrīt.

Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Ilona Reinholde atzīst, ka 2002. gadā dienas centru pakalpojumi bija kaut kas īpašs, bet tagad tā ir normāla prakse, tāpēc ir jāpalielina šo pakalpojumu klāsts. "Ir vairākas grupas, kurām nepieciešams šāds atbalsts. Ir vajadzīgs Dienas centrs bērniem, ne tikai jauniešiem un pieaugušajiem. Bērniņiem ar īpašām vajadzībām pagaidām šis pakalpojums ir gājis kā pret kalnu." I. Reinholdes sacītajam pilnībā piekrita Lielvārdes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Inese Gelte: "Ideja ir laba. Zinu, ka savā novadā mēs neko lielu nevarētu izveidot. Esmu neizsakāmi priecīga, ka tiekamies bijušā rajona ietvaros."

Sociālo pakalpojumu pieejamība skar visus novadus

Sociālo pakalpojumu piedāvājumu problēmas nav izņēmums arī Ķeguma novadā. "Esam skatījušies dažādus pakalpojumus, ko ieviest Ķeguma novadā, bet tā būtu sava veida problēmu lāpīšana, mirkļa risinājums. Gribu teikt, ka Ķeguma novadam šī iecere būtu saistoša, domājot gan par bērniem, gan pieaugušajiem," norādīja Sociālā dienesta vadītāja Vita Kalniņa, kura arī uzskata, ka vienam novadam šādu projektu būtu ļoti grūti "pacelt".

Sanāksmē savu viedokli pauda arīdzan Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilga Vecziediņa: "Sociālie jautājumi gan Ogres rajonā, gan arī tagad Ogres novadā vienmēr ir bijuši smagi. Šī sanāksme, sociālo darbinieku un vecāku iniciatīva ir apsveicama. Šobrīd man būtu lūgums "likt uz papīra" visas vēlēšanās un vajadzības. Jau pēc tam būs jāizvērtē prioritātes un finansējuma piešķiršanas iespējas. Aicinu turpināt darboties, nākt kopā un diskutēt, un tad lemsim, ko mēs varēsim izdarīt. Ceru, ka šis projekts neapstāsies".

Jauno Dienas centru plāno izveidot Ogrē

Diskusijas laikā tika norādīta arīdzan šobrīd atbilstošākā vieta – īpašums Suntažu ielā 2, Ogrē, kur jau tagad ir pieejami dažādi pakalpojumi bērniem ar īpašām vajadzībām. "Tas ir normāli, ka bērni dzīvo un uzturas savā vidē, bet nevis aiz žogiem un slēgtām durvīm," piebilda J. Lanovojs. "Bērniem ir savs dienas ritms, vajag rast iespēju doties uz vienu vidi, it īpaši, ja bērnam ir autisms. Tas tieši nomierina, tas ir atbilstoši pašam bērnam," piekrita A. Šulca.

I. Vecziediņa vēl piemetināja, ka, jo ātrāk izdosies saprast, kas ir nepieciešams, jo lielākas būs iespējas laikus pieteikties dažādiem projektiem, tikt pie līdzekļiem gan no Eiropas fondiem, gan arī valsts un pašvaldību budžetiem. "Cik viegls vai smags šis process būs, mēs jau zinām. Galvenais, lai būtu iniciatīva un informācijas bāze, kā mēs veidosim šo vidi."