Šā gada pirmajos desmit mēnešos iecirknī reģistrēti 1462 notikumi, 512 noziedzīgi nodarījumi un sākti 507 kriminālprocesi. Uz prokuratūru personu sodīšanai nosūtīti 162 kriminālprocesi. Starp sevišķi smagiem noziegumiem reģistrēta viena nonāvēšana, deviņas laupīšanas un četri tīši smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kā arī viens nodarījums pret citas personas tikumību.
A. Vīgants norādīja, ka gan slepkavība, gan dzimumnoziegums ir atklāti (arī četras laupīšanas), taču to detaļas iztirzāt nevēlējās, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta. Starp citu, līdzīgi kā saistībā ar diezgan skaļu rezonansi guvušo ugunsgrēku septembra sākumā Siguldā, Atbrīvotāju ielā, kur pajumti zaudēja divas ģimenes; iedzīvotājiem bija aizdomas par ļaunprātīgu aizdedzināšanu.
Tomēr lielākā daļa Siguldas apkārtnē pastrādāto noziegumu ir zādzības, kuru reģistrēts vairāk nekā 300, no tām atklātas 120. A. Vīgants stāsta, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad samazinājies zādzību skaits no dzīvokļiem, ielaužoties caur balkoniem vai logiem. Toties palielinājies automašīnu zādzību skaits, turklāt autozagļi krietni biežāk aizdzenot vecākus transportlīdzekļus.
Zagļi kāri uz degvielu un alkoholu
"Agrāk no mašīnām vairāk zaga magnetolas, spoguļus, lukturus, sadzīves mantas. Tagad zog degvielu – no tālbraucēju mašīnām, kas piestājušas uz nakti degvielas uzpildes stacijās, no traktoriem, kas atrodas meža darbos," klāsta A. Vīgants.
Daudz – pēc A. Vīganta vārdiem, pat pārāk daudz – laika policijas darbiniekiem nākas tērēt epizodēs ar sīkām zādzībām no tirdzniecības vietām (pārtikas produkti, alkohols). Šādas lietas neesot sarežģītas, bieži vien zaglēnus jau ir aizturējuši veikalu apsardzes darbinieki, taču noteiktās dokumentācijas kārtošana prasa vairāku dienu darbu, ko varētu ieguldīt nopietnāku noziegumu izmeklēšanā.
Biežāk "zālīte", nekā smagās narkotikas
A. Vīgants atklāj, ka Siguldas iecirknis ir vadošajā trijniekā Rīgas reģionā nelegālo akcizēto preču tirdzniecības apkarošanā. Šogad vien reidos izklaides un tirdzniecības vietās, kā arī iespējamās točku atrašanās vietās izņemti 33 000 cigarešu, 501 litrs alkohola un 21 500 litru nelikumīgas izcelsmes naftas produktu. Savukārt narkomānijas un toksikomānijas jomā Sigulda uz Latvijas kopējā fona īpaši neizceļas ne pozitīvā, ne negatīvā ziņā.
"Ņemot vērā statistiku, var secināt, ka "smago narkotiku" lietošana te nav sevišķi izplatīta. Vairāk ir gadījumu, kad pusaudži ir lietojuši "zālīti" un vielas, kas nav oficiāli aizliegto sarakstā, tāpat benzīnu vai līmi. Ir nācies jauniešus no skolas vest uz pārbaudēm. Neapšaubāmi šī ir viena no mūsu prioritātēm, kam pastāvīgi sekojam līdzi. Nesen skolās veicām aptauju par to, cik droši vai apdraudēti jūtas skolēni, analizējam iegūto informāciju," skaidro A. Vīgants.
Skolās meklē nākamos kārtības sargus
VP Siguldas iecirknis sadarbībā ar hokeja klubu "Dinamo Rīga" sev pakļautajā teritorijā sešās mācību iestādēs šogad pirmo reizi realizē projektu "Roku rokā" ar devīzi "Sporto un kļūsti par policistu". Tas paredzēts 11–13 gadus veciem jauniešiem un noritēs četrās kārtās (pirmā tika aizvadīta 28. novembrī Mālpilī).
"Mūsu mērķis ir gan iesaistīt skolēnus sporta nodarbībās, gan informēt viņus par policijas darbu. Jaunieši ne tikai spēlēs bumbu, bet arī, piemēram, sacentīsies policijas formas tērpu atšķirības zīmju un ceļu policijas darbinieku žestu atpazīšanā, mācīsies strādāt ar fotorobotu, meklēs normatīvajos aktos atbildes uz mūsu sagatavotajiem jautājumiem par likumdošanu.
Gribam, lai viņi saprot, ka neesam ienaidnieki, un lai attieksme pret mums ir labvēlīga. Lai jaunieši nebaidītos pienākt policistam un prasīt padomu vai palīdzību, ja rodas tāda nepieciešamība. Bet kādu piedalīšanās šajā projektā varbūt pamudinās mācīties un strādāt par policistu," tā A. Vīgants.
Gaida darbā astoņus inspektorus
Siguldas iecirknī no 51 štata vietas astoņas šobrīd ir brīvas, piecas no tām – iecirkņa inspektoriem, kas, pēc priekšnieka vārdiem, veic ikdienā grūtāko darbu un ne par to lielāko algu.
"Pirms krīzes algas bija lielākas, salīdzinājumā ar to laiku mēs esam zaudējuši apmēram 30 procentus naudas. Taču tā jau ir visā valstī. Kad kopējā situācija uzlabosies, gan jau arī mūsu stāvoklis kļūs labāks," optimismu saglabā Andris Vīgants, kurš nesaskata problēmu, ja Valsts policijā strādājošie ārpus darba laika piepelnās citā darbavietā, piemēram, apsardzes firmā.
"Protams, katru šādu lūgumu vadība izskata individuāli un var atteikt iet strādāt vēl citā vietā, ja var rasties aizdomas par interešu konfliktu vai arī policists īsti netiek galā ar saviem pamatpienākumiem. Tomēr es uzskatu, ka tas nav nekas nosodāms, jo arī apsargi rūpējas par sabiedrisko kārtību un cīnās pret noziedzību, kaut arī algu saņem no privātas struktūras."