Drukāt šo lapu
24.11.2011 14:32

Vides inspektori pret maluzvejniekiem

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Lašu un taimiņu nārstošanas laiks rit pilnā sparā, tāpat arī maluzvejniecība. Vides inspektoru cīņa ar nelegālajiem lašu dūrējiem turpinās kā katru gadu, un šosezon Siguldas un Cēsu apkaimē konstatēti jau vismaz četri maluzvejniecības gadījumi.

Bargie sodi nav šķērslis

4. novembra rītā Gaujas nacionālā parka teritorijā, Krimuldas novadā vides inspektori aizturēja maluzvejnieku ar nelikumīgi iegūtu zandartu, breksi un diviem taimiņiem. Nelikumīgas rīcības rezultātā zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz tūkstoš latu. Arī pirms divām nedēļām Gaujas nacionālā parka teritorijā vides inspektori izņēmuši četrus tīklus un konfiscējuši vienu laivu. Vides inspektors Jānis Bušs pastāstīja, ka, neraugoties uz bargajiem sodiem, maluzvejnieki turpina ķert zivis. Lielākā daļa upju, kur laši un taimiņi nārsto, atrodas dabas aizsargājamajā teritorijā un par nelikumīgu zivju ķeršanu un iegūšanu draud gan naudas, gan kriminālsods. Zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kas jāatlīdzina, tiekot sastādīti neatkarīgi no laša vai taimiņa lieluma. “500 latu par vienu zivi. Tad rodas jautājums – cik daudz laša fileju var nopirkt veikalā par tādu summu,” komentē J. Bušs.

Naktis pavada krūmos

Ejot reidos, daudzas naktis inspektoriem sanāk pavadīt slēpņos, jo maluzvejnieki darbojas gan dienās, gan naktīs. “Jebkuram ir tiesības atrasties dabā un pastaigāties pie ūdeņiem, tāpēc nav tik vienkārši,” saka J. Bušs. Vides inspektors Māris Ansis Mitrēvics stāsta, ka “citreiz vairākus rudeņus desmitiem reižu gan tumsā, gan gaismā jāiet, jālien un jātup gar upmalu – un nekā. Citreiz – kā pieej pie upes, tā šie jau nāk pretī”. Inspektors stāsta, ka arī aizturēšanas atšķiras – citreiz var būt humoristisks, citreiz ļoti juridiski oficiāls, dažreiz ar nelielu kriminālu pieskaņu. Arī pieķertie maluzvejnieki uzvedas atšķirīgi, bet lielākā daļa tomēr cenšas aizmukt un dažiem arī izdodas. “Citi klusē kā sarkanie partizāni fašistu gūstā, citi ļoti pļāpīgi un lielīgi. Dažreiz gadās agresīvi – tas gan lielākoties izpaužas sarunās. Fiziski to var saukt par ķepurošanos vai laušanos. Gadījumi, kad inspektoru mēģina iekaustīt, gan ir ļoti reti,” atklāj M. A. Mitrevics. Tomēr apkārtējie cilvēki neesot vienaldzīgi pret nelikumīgo zivju ķeršanu un palīdz vides inspektoriem. “Ziņo par to, ko redzējuši, kurš un kur piedāvā zivis pārdošanā,” norāda J. Bušs.

Nārsto līdz pat decembrim

Nārstošanas periodā zivis ir daudz neuzmanīgākas un vieglāk notveramas, īpaši, kad ir zems ūdens līmenis. Šogad ūdens Latvijas upēs esot ļoti maz, tomēr nārsts aktīvi notiek. Lašu un taimiņu nārsta periods atkarīgs no laika apstākļiem, skaidro vides inspektors. Šogad ilgāk saglabājās siltās dienas, tāpēc arī zivis nārsto vēlāk. Parasti aktīvākais laiks esot oktobra vidus, bet šogad par pāris nedēļām vēlāk. “Ja ir bagātīgas lietavas un silts laiks, nārsts var turpināties līdz pat decembrim,” informē J. Bušs. Zivis upēs dodas jau augustā un septembra sākumā – pēc ūdens ķīmiskā sastāva, ožas vai garšas zivis atrod pareizās upes grīvas, kurās pašas ir izšķīlušās un kā mazuļi izaugušas. “Upju straujtecēs atrod vajadzīgo grunti un akmeņainus oļus, kur veidot nārsta vietas, lai nērstu ikrus,” stāsta J. Bušs. Vēlāk ikri tiek apaugļoti, tad tie izšķiļas un attīstās. Divus gadus kā mazuļi dzīvo upēs un pēc tam dodas uz jūru paaugties. Kad tiek sasniegta dzimumgatavība, arī jaunie spēj ražot ikrus un pieņus.