Drukāt šo lapu
17.10.2017 13:30

Pierīgas vidusskolēni jau mācās valsts valodā

Autors  Liene Ozola
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgas vidusskolēni jau mācās valsts valodā pixabay.com

Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, tā paziņojis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

"Rīgas Apriņķa Avīze", aptaujājot Pierīgas skolas, kurās mācības notiek divās plūsmās – latviešu un krievu valodā, secināja, ka jau šobrīd ministra iecere tiek īstenota. Tas nozīmē, ka pēc iecerētās pārejas vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā nekas būtiski šajās skolās nemainīsies.

Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe uzsver, ka Ādažu skolā divu valodu plūsma ir izveidojusies vēsturiski, un, kamēr deputāti nav pieņēmuši politisku lēmumu pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, neliels skaits bērnu (apmēram 200 no 1200 jeb sestā daļa no kopējā bērnu skaita) turpina mācīties pamatskolā arī krievu valodā.

"Tie bērni, kuri pēc pamatskolas beigšanas paliek mācīties Ādažu vidusskolā, mācās tikai latviski, arī tādā gadījumā, ja pamatskolā viņi ir mācījušies bilingvāli, tā ka mūsu skolā šī problēma ar apmācību valsts valodā vidusskolā jau sen ir atrisināta. Pamatskolā bērni drīkst izvēlēties, kādā valodā apgūt noteiktus priekšmetus, bet vidusskolā visas mācības notiek latviešu valodā."

Krievu plūsmas bērniem, ja viņi izvēlas kādu priekšmetu, piemēram, ķīmiju vai fiziku, apgūt latviski, valodas gramatikas zināšanas netiekot tik stingri vērtētas, taču, jau beidzot vidusskolu un kārtojot centralizēto eksāmenu valsts valodā, krievu bērni to reizēm nokārtojot ar labākām sekmēm, jo esot vairāk motivēti apgūt latviešu valodu nekā tie, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, pieredzē dalās Ādažu vidusskolas direktore.

Jautāta, vai mazāko klašu bērniem varētu būt grūtības apgūt mācību priekšmetus latviski, Dace Dumpe atzīst: "Protams, ka bērnu attīstība sākumskolā notiek ļoti ciešā saistībā ar valodas apguvi, un bērniem tas ir izaicinājums, ja vienlaikus jāapgūst vairākas valodas – krievu, latviešu un, piemēram, angļu. Taču speciālisti ir atzinuši, ka šajā vecumā tas ir ļoti labs treniņš, kas nāk par labu bērna attīstībai."

Līdzīga situācija ar mācību valodu vidusskolā ir arī Vangažos, un, kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" uzsvēra skolas direktore Indra Kalniņa, jau četrus gadus Vangažu vidusskolā mācības notiekot tikai latviski. Pagājušajā gadā Vangažu vidusskolā bijis pirmais izlaidums skolēniem, kuri visus priekšmetus vidusskolas klasēs apguvuši valsts valodā: "Ar rezultātiem varam būt apmierināti, jo no 13 beidzējiem astoņi turpina mācības augstākajās mācību iestādēs, arī valsts budžeta apmaksātās programmās. Es uzskatu, ka pāreja uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā ir ļoti atkarīga no skolas vides, jo mēs uz šo soli apzināti gājām un bērnus tam sagatavojām."

Skolas direktore stāsta, ka šobrīd mācību process esot organizēts tā, lai bērniem pāreja uz mācībām vidusskolā tikai valsts valodā būtu pēc iespējas vieglāka, proti, 9. klasē no 34 mācību stundām tikai deviņas notiek krieviski (dzimtā valoda, literatūra, ķīmija un fizika), tāpēc bērni vidusskolai jau esot sagatavoti.

Vangažu vidusskolas pamatskolas klasēs apmēram puse bērnu mācās latviešu plūsmā, puse – bilingvāli, arī pedagogi ir spējīgi viegli sazināties ar bērniem abās valodās un nepieciešamības gadījumā ir gatavi konsultēt, ja kaut kas mācību procesā ir neskaidrs tieši valodas dēļ.

"Uzskatu, ka mūsu skolas beidzēji ir tikai ieguvēji, jo viņi tiek sagatavoti mācībām augstskolās, kur mācības notiek valsts valodā. Var jau, protams, mācīties privātās augstskolās, bet mūsu bērni ir spējīgi konkurēt un sekmīgi studēt gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē, un tur mācības, protams, notiek tikai valsts valodā."

Biežākie argumenti, kas ieceres pārejai uz mācībām vidusskolā tikai valsts valodā sakarā izskan no oponentu puses, ir saistīti tieši ar praktiskām lietām, proti, vai pedagogi būs tam gatavi, vai būs mācību grāmatas, vai skolēni cittautieši spēs apgūt eksaktos priekšmetus latviski, taču vismaz attiecībā uz Pierīgas skolām tas izrādās mīts, jo skolas pašas jau ir pārgājušas uz mācību vielas paguvi valsts valodā vidusskolas klasēs, tāpēc nesaskata nekādas problēmas ministrijas ieceri īstenot.

"Mēs tam esam gatavi, jo paši jau esam to izdarījuši. Mums viss būs kārtībā. Nezinu, varbūt Daugavpilī vai citviet Latvijā tas var radīt problēmas, bet mums ar to problēmu nebūs," atzīst Vangažu vidusskolas direktore Indra Kalniņa.