Vairāk nekā mūsu valstī pērn jauniešu, kas nav turpinājuši izglītību pēc pamatskolas, bija Maltā (19,6%), Spānijā (19%), Rumānijā (18,5%), Portugālē (14%), Itālijā un Bulgārijā (abās valstīs 13,8%), Ungārijā (12,4%), Lielbritānijā (11,2%), Igaunijā (10,9%), kā arī Vācijā (10,2%).

Vismazākais jauniešu, kas mācības pametuši pēc pamatskolas, īpatsvars pērn reģistrēts Horvātijā (2,8%, lai gan "Eurostat" norāda, ka dati nav uzticami, jo analīzes dati nav bijuši plaši), Lietuvā (4,8%), Slovēnijā (4,9%) un Polijā (5,2%).

Latvijā pērn 18-24 gadus veco vīriešu vidū tādu, kas nebija turpinājuši mācības pēc pamatskolas, bija 13,7%, bet sieviešu vidū tādu bija 6,2%. Igaunijā mācības nebija turpinājuši 14,3% jaunu vīriešu un 7,4% sieviešu, bet Lietuvā vīriešu vidū tādu bija 6%, bet sieviešu vidū - 3,6% (Lietuvā "Eurostat" dati nav plaši, tādēļ uzskatāmi par neuzticamiem).

Gandrīz visās ES dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, Čehiju un Rumāniju, priekšlaikus mācības skolā pametušo vīriešu īpatsvars bijis lielāks nekā sieviešu īpatsvars.

ES vidēji pērn 10,7% jauniešu nebija turpinājuši mācības pēc pamatskolas. Vīriešu vidū tādu bija 12,2%, bet sieviešu vidū - 9,2%. ES mērķis ir līdz 2020. gadam priekšlaikus mācības pametušo jauniešu īpatsvaru samazināt līdz 10,0%.

Lietuva ir starp tām 13 ES dalībvalstīm, kas ir pārsniegušas savu mērķi, lai līdz 2020.gadam samazinātu jauniešu, kas priekšlaikus pametuši mācības, īpatsvaru, bet Latvijas pagājušā gada sniegums atbilst 2020.gada mērķrādītājam. Igaunijas 2020. gada mērķrādītājs ir 9,5%, bet pērn skolu priekšlaikus pameta 10,9% jauniešu.