Nepatīkams pārsteigums ir veids, kā tas tiek pasniegts publiskajā telpā. Valdības ministri un politiķi viens pēc otra ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vecākiem sola, ka viņu maciņi no tā necietīs, jo "pašvaldības visu samaksās".

Jāatzīmē, ka šobrīd vēl joprojām spēkā ir tie paši MK noteikumi, kas nosaka, ka pašvaldības līdzfinansē privāto bērnudārzu apmeklēšanu atbilstoši vidējām izmaksām par bērnu pašvaldības bērnudārzos. Šos noteikumus neviens nav atcēlis.

Tomēr, kā Pierīgas novados noskaidroja "Apriņķis.lv", par to, ka pašvaldībām būs jāuzņemas arī tā summa, ko šos divus gadus privātajiem bērnudārziem līdzfinansēja valsts, ne noteikumu pieņemšanas brīdī, ne šogad nebija ne runas. Vienīgais, kas ir teikts MK noteikumu 16. punktā, ir tas, ka papildus pašvaldību līdzfinansējumam ir noteikts arī valsts atbalsts uz diviem gadiem. Nekur nav teikts, ka pēc šiem diviem gadiem tas būtu jāuzņemas pašvaldībām.

Mehānisms, kas ar finansēšanas modeli notiks no 2016. gada, toreiz netika atrunāts, un pašvaldībām, kuras arī līdz tam bija piedalījušās privāto bērnudārzu līdzfinansēšanā, bija pamats domāt, ka valsts atvieglo slogu vecāku maciņiem. Tagad izrādās, ka tas bija īslaicīgs avanss pašvaldībām. Valdība savā komunikācijā skaidri pasaka: turpmāk šī ir tikai un vienīgi pašvaldību problēma.

Pierīga var lepoties ar labiem dzimstības rādītājiem – Ķekavas, Mārupes un Siguldas novads valstī ir rekordistu augšgalā. Tajā pašā laikā vairākās pašvaldībās bērnudārzu rindas ir tik garas, ka būtu jāceļ pa diviem trim bērnudārziem katru gadu.

Kā situāciju no nākamā gada risinās Siguldas novada pašvaldība, jautājām Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniecei izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līgai Sausiņai.

Pašvaldība savu līdzfinansējumu nemainīs

Aktualitāte numur viens šobrīd bez šaubām ir jautājums par privāto bērnudārzu līdzfinansējumu. Tiekoties ar to pašvaldību vadītājiem, kuriem šis jautājums ir aktuāls, nonācām pie viennozīmīga viedokļa – ir tikai godīgi, ja pašvaldības privātajiem bērnudārziem par katru bērnu maksā tikpat, cik bērns izmaksā pašvaldības bērnudārzā. Likt par pienākumu uzņemties arī līdz šim finansēto valsts daļu nav godīgi.

Jau vairāk nekā sešus gadus Siguldas novada pašvaldība par katru bērniņu, kas apmeklē privāto bērnudārzu, maksā tikpat, cik izmaksā viena bērna izglītošanās pašvaldības bērnudārzos. 2015. gadā šī summa ir 124 eiro mēnesī. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pašvaldības un valsts līdzfinansētā kopējā summa Pierīgas privātajiem bērnudārziem ir 228 eiro. Ja pašvaldībai būtu jāmaksā papildus vēl 104 eiro par katru bērnu, tas nebūtu samērīgi ar summu, ko pašvaldība sedz par tiem bērniņiem, kuri apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes.

Protams, arī turpmāk savu līdzfinansējumu nemazināsim neatkarīgi no tā, kurā – privātajā vai pašvaldības – bērnudārzā iet bērniņš, katra izglītošanai atvēlēsim vienādu summu. Siguldas gadījumā šī summa nākamgad būs mazliet lielāka nekā šogad, jo 2015. gadā esam paaugstinājuši pirmsskolas pedagogu algas, un tas tiek iekļauts vidējo izmaksu aprēķinā nākamajam gadam. Tātad summa par viena bērna izglītošanu palielināsies. Un to no pašvaldības saņems arī privātie bērnudārzi.

Pēc tam, kad valsts atņems ģimenēm savu līdzfinansējumu par bērniem, kuri apmeklē privāto pirmsskolas iestādi, vecāki būs neapmierināti, jo ģimenēm pašām būs jākompensē šī summa. Un ģimenes budžetam tā ir liela summa.

Bērnu skaita pieaugums Pierīgā

Privāto bērnudārzu līdzfinansēšanas problēma šobrīd ir aktuāla pārsvarā tikai Pierīgai. Arī citos Pierīgas novados, piemēram, Salaspilī, Ādažos, Ķekavā un Mārupē, ir raksturīgs straujš pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu skaita pieaugums. Tas nozīmē, ka Pierīgas novadus par savu deklarēto dzīvesvietu izvēlas jaunās ģimenes. Tātad jaunajām ģimenēm ir tādi sociāli ekonomiskie apstākļi, ka viņiem Pierīga ir izdevīga kā dzīves vieta.

Daudzu Pierīgas pašvaldību vadītāji atzīst, ka bērnu pieaugums ir tik straujš, ka jāceļ ne tikai jauni bērnudārzi, bet arī jaunas skolas. Pašvaldību investīciju plāni, budžets, kredītportfeļu iespējas neļauj to paveikt vienlaicīgi.

Sigulda arī ir to pašvaldību skaitā, kas izjūt bērnu skaita pieaugumu. Mums šī proporcija ir mazliet citāda nekā citās pašvaldībās, proti, pašvaldības bērnudārzos mums ir 940 bērni, bet privātajos – 93 bērni. Tātad proporcija ir 1 pret 10. Citos novados, piemēram, Mārupē un Ķekavā, bērnu skaits privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs ir ievērojami lielāks, un viņi to līdzfinansēšanai tērē ievērojami lielākas summas.

Risinājums – līdzfinansējums vai vieta pašvaldības bērnudārzā

Kopš 2011. gada Siguldā esam atvēruši divus jaunus bērnudārzus, izveidojuši divas papildu grupas bērnudārzā "Pīlādzītis", tādējādi pēdējo piecu gadu laikā Siguldas novada pašvaldība savos bērnudārzos ir izveidojusi jaunas vietas turpat 300 bērnu.

Siguldas novada pašvaldība šobrīd izvērtē iespēju no 2016. gada janvāra radīt vismaz 50 papildu vietas pašvaldības bērnudārzos. Vecākiem būs iespēja izvēlēties – turpināt sūtīt savu bērniņu privātajā bērnudārzā, saņemt pašvaldības līdzfinansējumu un pašiem maksāt atlikušo summu, ko prasa privātais pakalpojuma sniedzējs, vai arī pāriet uz piedāvātajām vietām pašvaldības bērnudārzā.

Mēs būsim gatavi, ka daļa vecāku vēlēsies no privātajiem bērnudārziem pāriet uz pašvaldības. Tomēr jāatzīst, ka daudzi vecāki privātos bērnudārzus izvēlas tāpēc, ka viņiem ir vēlme pēc citādas, piemēram, Valdorfskolas, izglītības un viņi ir gatavi par to maksāt.

Protams, jārēķinās, ka mums vēl ir saglabājusies bērnu rinda uz pašvaldības bērnudārziem. Bet zināms, ka ne visi vecāki izvēlas sūtīt bērnu bērnudārzā jau no pusotra gada vecuma, līdz ar to eksistē formālā un reālā rinda. Formāli mums šobrīd rindu veido 115 bērni no 1,5 gadu vecuma, bet faktiski, kad Izglītības pārvalde apzina šos vecākus, tikai neliela daļa no tiem ir izteikusi vēlmi sūtīt savu mazuli bērnudārzā. No 2016. gada iespēja apmeklēt pašvaldības bērnudārzu būs arī šiem bērniņiem.

Nav godīgi novelt atbildību uz pašvaldībām

Nav godīgs valdības apgalvojums, ka pašvaldības neko nedara, lai risinātu bērnu rindu jautājumu. Dialogam ar pašvaldībām un situācijas izvērtējumam bija jābūt savlaicīgam, nevis pēdējā brīdī, kad MK lēmums par līdzfinansējuma pārtraukšanu jau bija pieņemts. Tāpēc valdībai var pārmest komunikācijas un situācijas izvērtēšanas trūkumu. No valdības skatupunkta, situācija kopumā Latvijā izskatās laba – lielākajā daļā novadu un reģionālo pilsētu nav bērnudārzu rindu, jo tur bērnu skaits samazinās un bērnudārzos ir brīvas vietas. Bet politiķi pasaka, ka tās pašvaldības ir veiksmīgi atrisinājušas rindu jautājumu.

Piekrītu, ka valsts līdzfinansējuma pārtraukšana nav pārsteigums, jo MK noteikumi jau sākotnēji to paredzēja tikai uz diviem gadiem. Bet noteikumi neparedzēja, kas notiks pēc šiem diviem gadiem – vai kādam un kam būs jāpārņem valsts līdzfinansētā daļa. Tā kā mēs Siguldā arī pirms šiem noteikumiem līdzfinansējām privātos bērnudārzus, valsts tobrīd uzņēmās atslogot vecāku maciņus. Bet tagad valdības komunikācija skaidri liek saprast, ka šī daļa jāuzņemas pašvaldībām.

Pēdējā laikā ļoti mērķtiecīgi un gudri tiek veidota informatīvā politika, kad iesaistītās ministrijas ik pa brīdim izplata paziņojumus un "pārspēlē" atbildību tikai pašvaldībām. Valdības komunikācija ar pašvaldībām šobrīd notiek caur plašsaziņas līdzekļiem – tā sola, ka pašvaldības visu samaksās, neveidojot dialogu ar pašvaldībām.

Lai gan valdība atzīst, ka šis "divu gadu projekts" nedeva gaidīto rezultātu – bērnudārzu rindu samazinājumu –, tā arī nepiedāvā citus risinājumus, vien noveļ to uz pašvaldību pleciem.

Katrā ziņā negribam satraukt Siguldas novada vecākus, bet gan piedāvāt godīgu risinājumu – vieta pašvaldības bērnudārzā vai tikpat liels pašvaldības līdzfinansējums privātajam bērnudārzam kā līdz šim.