Patlaban Labklājības ministrija (LM) iesniegusi Valsts sekretāru sanāksmē divus noteikumu projektus, kuri nosaka to, kā darbosies specializētās audžuģimenes, kā arī turpmāk iecerētie Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.

Kā deputātiem norādīja Baļčūne, iecerēts, ka noteikumi stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, un darbu ar bērniem sākotnēji varētu sākt apmēram 20 specializētās ģimenes, tostarp krīzes ģimenes, kuras gatavas visu diennakti uzņemt zīdaiņus, bērnus un pusaudžus, kā arī specializētās audžuģimenes, kuras gatavas uzņemt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem.

Profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" pārstāvis Viesturs Kleinbergs norādīja, ka audžuģimenes saistībā ar jaunajiem noteikumiem satrauc vairāki faktori, piemēram, reti audžuģimenes var uzņemt visas krīzes ģimenes funkcijās iekļautās grupas, tāpēc neesot skaidrs, kāpēc LM izvēlējās neveidot krīzes ģimeņu specialitātes.

Tāpat Kleinbergs uzsvēra, ka nav apvienību satrauc arī tas, ka Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas (NVO), jo no politikas veidošanas viedokļa finansējums būtu jādod nevis nezināmam skaitam atbalsta centru, bet gan audžuģimenēm, kuras slēgtu līgumus ar centru vai pašvaldību.

Kleinbergs arī norādīja, ka jaunajos noteikumos Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir piešķirta virkne funkciju, kas dublējas ar bāriņtiesu un sociālo darbinieku darbu, turklāt šo centru dēļ izpalikšot darbs ar bērnu bioloģisko ģimeni.

Vienlaikus parlamentārā sekretāre Karina Ploka (V) uzsvēra, ka noteikumu tapšanas laikā visām iesaistītajām iestādēm un NVO bija iespēja, pat divas reizes, iesūtīt konkrētus priekšlikumus noteikumu uzlabošanai. Uzlabojumu veikšanai tika dots pietiekošs laiks, tāpēc tagad nevajadzētu "miljons reizes riņķot apkārt", bet ļaut sākt darboties šai sistēmai.

Ploka skaidroja, ka, veidojot audžuģimeņu koncepciju, maldīgi tika uzskatīts, ka krīzes ģimenēm tiek piedāvāti atsevišķi viedi, jo tās bijušas šo ģimeņu funkcijas, proti, krīzes ģimenei jāspēj visu diennakti uzņemt zīdaini, bērnu un pusaudzi.

LM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ministrija uzskata, ka specializēto audžuģimeņu darbība veidosies dabiski, un tieši šī iemesla dēļ iecerēts izveidot Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus, kas atbalstīs ģimeni un spēs ātri atrast bērnam piemērotāko vidi, tomēr nedz bāriņtiesas, nedz sociālo dienestu darbs netiek atcelts.

Tāpat Ploka pieļāva iespēju, ka pēc gada, kad ministrijai uzdots izvērtēt radīto sistēmu, varētu rasties nepieciešamība veikt izmaiņas, iespējams, veidot jaunus specializēto audžuģimeņu veidus, noteikt īsāku periodu, kurā bērns var uzturēties audžuģimenē. Sistēmai jāsāk darboties, lai būtu iespējams redzēt kas jādara labāk, piebilda LM pārstāve.

Baļčūne piebilda, ka Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbība neatņemama sastāvdaļa būs rūpēties par sadarbību starp bāriņtiesu, sociālo dienestu un audžuģimeni.

Savukārt biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere pauda bažas par bērnu ar smagiem funkcionālie traucējumiem aprūpi specializētajās audžuģimenēs, proti, vai atbalsts šīm ģimenēm būs pietiekošs. Nav tik vienkārši uzņemt šādu bērnu ģimenē, jo katrs bērns būs individuāls un unikāls, un arī šī bērna traucējumi būs šādi, uzskata Šķestere.

Viņai ir bažas par to, vai specializētās audžuģimenes tiks galā ar bērnu aprūpi un nenonāks likteņa varā, jo esošais atbalsts pat bioloģiskajām ģimenēs ir "absolūti nepietiekams". Praksē biedrība redzējusi gadījumus, kuros audžuģimene, paņemot bērnu aprūpē, viņu pēc tam ievieto sociālās aprūpes iestādē, kā rezultātā bērns it kā saņem ģimenisku aprūpi, bet patiesībā atrodas institūcijā.

Ploka gan norādīja, ka, LM ieskatā, šāda rīcība ir nepieļaujama - tagad ir palielināti gan uzturlīdzekļi, gan pabalsts par audžuģimeņu pienākumu veikšanu, turklāt audžuģimenes uzdevums ir nodrošināt ģimenisku vidi. Tieši Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs uzdevums rūpēties par to, lai šādas situācijas nenotiktu, sacīja Ploka.