Sēdē Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens norādīja, ka ministrijas priekšlikums ir Bērnu tiesību aizsardzības likumā iestrādāt normu, ka persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību, nedrīkst atrasties tādā alkohola reibumā un narkotisko vielu ietekmē, kādā nespēj nodrošināt bērna drošību.

Neikens uzsvēra, ka šī priekšlikuma mērķis nav kontrolēt un aizliegt svinēt Jāņus vai citus saviesīgus pasākumus, bet vērsties pret situācijām, kad vecāki nonākuši tādā apreibinošo vielu ietekmē, kas absolūti nav savienojama ar spēju gādāt par bērna drošību un aizsardzību, proti, par situāciju, kurā acīmredzami tiek radīti draudi bērniem. Šeit gan neesot runa par to, ka katrs cilvēks ar glāzīti rokās uzreiz tikšot sodīts.

Pēc LM pārstāvja paustā, priekšlikums izriet no konkrētiem, praktiskiem gadījumiem, ar kuriem saskaras likuma piemērotāji no pašvaldību puses, kad vecāks neatzīst sava stāvokļa neatbilstību, norādot, ka tomēr spēj par bērnu rūpēties. Šādas situācijas ne vienmēr bijis iespējams izvērtēt, jo šāds princips Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav iestrādāts, tāpēc nepieciešams to pateikt konkrēti, precīzi un nepārprotami, uzsvēra Neikens.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Sanita Ozoliņa norādīja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums satur principus, bet tos neanalizē sīkākās izpausmēs. No principiem, kas noteikti likuma daļā par vecāku pienākumiem pret bērnu, var secināt ļoti daudz, proti, arī uzvedības normas, ko vecākiem vajadzētu darīt attiecībās ar bērnu un ko nē. Šī iemesla dēļ Juridiskais birojs neuzskata, ka nepieciešams vienu uzvedības normu īpaši izcelt, jo tad rodas jautājums, kāpēc sīkāk netiek runāts par pārējiem pienākumiem.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) uzsvēra, ka nevēlētos būt šādas normas piemērotājs, jo nav skaidrs, kā noteikt, ka attiecīgā ietekme sasniedz tādu pakāpi, lai neļautu pienācīgi rūpēties par bērnu. "Vispār man liekas aizdomīgi, jo, ja persona ir atbildīga par bērna uzraudzību, tad nevajadzētu pīpēt kaut kādas vielas vai dzert alkoholu vispār," sacīja Cilēvičs, ierosinot noteikt, ka vienkārši nedrīkst dzert un lietot dažādas vielas, ja cilvēks uzrauga bērnu.

Arī Tiesībsarga birojs piekrita tam, ka likumā vajadzētu ierakstīt, ka bērnus nedrīkst aprūpēt reibuma stāvoklī. "Likums ir īstā vieta, kur ierakstīt, ka šīs darbības nav savienojamas, ka bērnam ir tiesības, lai viņš būtu drošībā un viņu pieskatītu adekvāts cilvēks," norādīja biroja pārstāve.

Vienlaikus deputāts Arturs Kaimiņš norādīja, ka vārds "tādā" ir stiepts jēdziens, līdz ar to norma nav konkrēta. Vienlaikus Kaimiņš neatbalsta, ka likumā būtu jānosaka, ka bērna pieskatīšanas laikā vispār nedrīkst lietot alkoholu.

LM pārstāvis skaidroja, ka sākotnēji bijušas diskusijas noteikt konkrētas promiles, līdz kurām vecāks var rūpēties par bērnu, tomēr, runājot ar veselības nozares speciālistiem, secināts, ka stāvoklis, kas personai rodas, un spēja parūpēties par bērnu var būtiski atšķiries, tādēļ šis jautājums tiek atstāts vērtēšanai likuma piemērotājiem katrā konkrētā gadījumā.

Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas pārstāve Ligita Pēlmane uzsvēra, ka piemērotājiem nav bijušas praktiskas problēmas pierādīt to, ka vecāks atradies tādā reibumā, ka nespēj veikt bērna aprūpi. Lai vecāku sauktu pie atbildības, viņam ir jābūt acīmredzamā reibumā - nespējīgam normāli runāt, pārvietoties un kopumā rūpēties par bērnu, uzsvēra Pēlmane.

Vienlaikus viņa uzskata, ka viena alus izdzeršana nav pietiekams iemesls, lai sauktu vecāku pie administratīvās atbildības.

Savukārt Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāve informēja, ka ļoti bieži šie vecāki norāda, ka nekur nav noteikts, ka viņi nedrīkst atrasties reibumā. Viņa sacīja, ka apmēram 90% gadījumu, kas nonāk līdz Administratīvajai komisijai par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, ir saistīti tieši ar atrašanos alkohola reibumā. Šī iemelsa dēļ būtu labi, ja varētu likumā iestrādāt attiecīgo sadaļu.

Saeimas komisija šodien par priekšlikumu nebalsoja, jo pastāv vismaz divi viedokļi. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) aicināja deputātus savā starpā un ar ekspertiem pārrunāt šo priekšlikumu, lai panāktu kopsaucēju.