Deputātus ar plānoto deinstitucionalizācijas procesu ārpusģimenes aprūpes jomā iepazīstināja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji. Saeimas preses dienestā norādīja, ka deinstitucionalizācijas process paredz nodrošināt bērniem iespēju augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.

Kā informēja Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča, 2015. gada 1. janvārī ārpusģimenes aprūpē atradās 7,6 tūkstoši bērnu. No tiem 20 procenti jeb 1,6 tūkstoši bērnu atradās bērnu aprūpes iestādēs. Audžuģimenē auga 16 procenti jeb 1,2 tūkstoši bērnu, bet aizbildņu ģimenē – 64 procenti jeb 4,8 tūkstoši.

Bērni aprūpes iestādē ievietojami tikai izņēmuma gadījumos, krīzes situācijās, uzsvēra B. Stankēviča. Informējot par plānotajām izmaiņām, LM pārstāve uzsvēra, ka aprūpes iestādēs svarīgi arī samazināt bērnu skaitu grupā. Iestādē nevajadzētu būt vairāk par trim grupām, turklāt katrā grupā – ne vairāk par astoņiem bērniem. Tāpat bērniem līdz trim gadiem prioritāri jānodrošina ģimeniska vide, proti, aizbildnis vai audžuģimene.

Nodrošinot bērnu iespējas augt ģimeniskā vidē, svarīga ir arī pašvaldību iesaiste. LM kā labās prakses piemērus izcēla 18 pašvaldības, kas 2014. gadā pilnīgi visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem nodrošināja aprūpi ģimeniskā vidē. Tās ir Alsungas, Ādažu, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Kārsavas, Krimuldas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Nīcas, Priekules, Rucavas, Rugāju, Sējas, Skrīveru un Varakļānu novada pašvaldības.

Deputāti sēdē aicināja aktīvi turpināt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu piesaisti plānotajām deinstitucionalizācijas aktivitātēm. Bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijai plānots finansējums no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās Attīstības fonda, kā arī valsts budžeta.