Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Abiem variantiem ir savas labās un sliktās puses, taču nav pietiekami daudz pētījumu un datu, lai jau izstrādātu nacionālo pozīciju," norādījusi Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone.

Taču Igaunijas valdība uzsvēra, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām.

"Pašlaik daļa dalībvalstu paudušas vēlmi pastāvīgi pāriet uz ziemas laiku, bet citas dod priekšroku vasaras laikam. Ir skaidrs, ka galīgā izvēle dalībvalstīm ir jāizdara kopīgi. Mums nepieciešams kopīgs laika režīms, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu funkcionēšanu un labu transporta organizāciju," paskaidrojusi Simsone.

Pēc ministres teiktā, argumenti par labu pulksteņa laika pagriešanai divreiz gadā laika gaitā ir mainījušies, jo mainījušās tehnoloģijas.

"Vissvarīgākie argumenti par labu vasaras laika ieviešanai ir energoresursu taupīšana un satiksmes drošība, bet mūsdienu energoefektīvie risinājumi samazinājuši enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, pagriežot pulksteņa rādītāju, un starptautiskajos pētījumos nav bijis konkrētu pierādījumu par saistību starp pulksteņa rādītāju pagriešanu un satiksmes negadījumu skaitu," Igaunijas Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Simsones sacītais.

Ministrija konsultējusies ar citām ministrijām un ieinteresētajām grupām un noskaidrojusi, ka vērtējums par pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā visbiežāk ir negatīvs vai neitrāls.

Pagājušajā nedēļā izplatītajā Igaunijas Ekonomikas ministrijas sagatavotajā dokumentā par nostāju pulksteņa laika maiņas jautājumā bija teikts, ka Igaunijai ir svarīgi tāpat kā tagad atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

"Teorētiski var rasties situācija, ka Somijai būs tiesības atstāt ziemas laiku, Igaunijai, piemēram - vasaras laiku, Latvijai - ziemas laiku un Lietuvai - vasaras laiku," bija teikts dokumentā.

Situācija, kad, braucot no Helsinkiem uz Viļņu, ik reizi, šķērsojot robežu, būtu jāpagriež pulksteņa rādītājs, būtu nepraktiska no ES vienotā tirgus funkcionēšanas viedokļa. Tādā gadījumā palielinātos izdevumi pierobežas tirdzniecības un transporta jomās, informācijas apmaiņa un ceļošana kļūtu neērta, kā arī mazinātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū, norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 25.jūlijā nolēma ierosināt EK atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Savukārt Latvijas Saeima 2016.gadā nolēma neuzdot valdībai izvērtēt sabiedrības pārstāvju iniciatīvu par atteikšanos no pulksteņa rādītāju pagriešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.

EK ir izsludinājusi publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļus par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni - pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana, kas ilgst no 4.jūlija līdz 16.augustam, tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku - vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.