Naktsvijoles un dzegužpuķes neplūcam!
Jautāta, ko nevajag un nedrīkst plūkt, Anita teic, ka "tās noteikti ir mūsu orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un arī naktsvijoles – gan smaržīgās, gan zaļganās. Pie aizsargājamajām puķēm pieder arī Sibīrijas īrisi, kas droši vien jau ir pārziedējuši, un arī jumstiņu gladiola. Es gan nezinu, vai tā jau zied. Manuprāt, šai puķei pašlaik redzamas tikai lapas."

Anita arī paskaidro, ka jau pieminētās puķes nevajadzētu raut, tāpēc, ka šīs konkrētās augu sugas izplatās ļoti lēni. "Ja mēs vienu puķi nogriezīsim sava prieka pēc un ieliksim vāzē, nekas nenotiks. Bet, ja tās izrausim masveidā, mēs ierobežosim to izplatīšanās iespēju." Iespējams, daudzi neiedomājas, ka šīm konkrētajām sugām patīk zālāji un atklātas teritorijas, un, kā uzsver A. Namniece, dabisko zālāju Latvijā palicis diezgan maz. "Tāpēc, plūcot šos konkrētos augus, mēs to augšanas vietas vienkārši varam iznīcināt, jo šo augu sēklas ir maziņas un izplatās ļoti lēni."

Šeit noteikti der uzsvērt arī Dabas aizsardzības pārvaldes atgādinājumu, ka saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu gan fiziskām, gan juridiskām personām, līdztekus konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.

Katru gadu pirms Jāņiem tiek atgādināts, ka mūsu orhideja – naktsvijole – ir aizsargājams augs, ko nedrīkst plūkt ne pušķiem, ne vainagiem. Ja kādu naktsvijoļu lasītāju pieķer, var sekot visai bargs sods.

Viss vēl nav pārziedējis
Visu pārējo, kas aug pļavā, plūkt drīkst, protams, ievērojot mērenību. Anita Namniece uzskaita to, kas vēl pieejams: visu veidu madaras (atgādināsim, ka madara ir pasludināta šā gada augu), margrietiņas, dzeltenās ilzītes, zilie zvaniņi, pļavas nārbuļi, kas ir visīstākās jāņuzāles, pēterpogas, vanagzirņi, amoliņš, suņuburkšķi, kuru šogad esot īpaši daudz, gundegas un daudzveidīgās smilgas...

Tiesa, Anita uzreiz piebilst, ka šogad visas vai gandrīz visas puķes ir uzziedējušas divas nedēļas agrāk, bet tas atkarīgs no vietas, kur pļava atrodas. "Vieni zālāji ir barības vielām bagātāki, citi – nabadzīgāki; vieni slapjāki, citi – mitrāki. Lielākā daļa tā saukto kaļķaino "nabadzīgā gala" zālāju jau ir izkaltuši, jo šovasar ir ļoti maz lijis. Bet citur, kur ir pietiekami mitrs, viss joprojām aug un zied."

Vēl Anita Namniece teic, ka lielākā daļa margrietiņu droši vien jau ir pārziedējušas, tādēļ vainagos tās laikam vairs nevarēs likt. "Varbūt kādu atsevišķu margrietiņas ziedu izdosies atrast, bet maz ticams. Pie Baltkrievijas robežas, kur tagad esmu atbraukusi, arī pēterpogas jau ir pārziedējušas. Pa gabalu izskatās fantastiski, bet, ja man vajadzētu noplūkt un kādam uzdāvināt, tad diemžēl nekā..."

Savukārt par Pierīgas pļavām, kur jāņuzāles lasa lielākā daļa rīdzinieku, Anita teic, ka zālāju tur ir samērā maz, turklāt "vienīgā pļaviņa, ko mēs zinām, jau ir nolasīta". Tāpēc viņa iesaka pabraukt tālāk no Rīgas, kur vēl ir pietiekami daudz krāšņu pļavu, kurās varot atrast Jāņu pušķim piemērotus augus.

Var izmantot smilgas, skābeņu ziedus un lapsastes
Jautāta, ko viņa domā par ticējumu, cik jāņuzālēm jābūt Jāņu pušķī un vainagā, Anita Namniece teic: "Nu, ticējums saka, ka vajadzētu būt vismaz septiņām dažādām jāņuzālēm. Zinu, ka floristiem pat ir nerakstīts likums – pušķī jābūt vismaz septiņiem elementiem, tad tas esot pareizs. Un man ir stāstīts, ka tas attiecas arī uz Jāņu pušķi."

Taujāta, ko tad varam šogad likt pušķī, ja liela daļa puķu jau ir pārziedējušas, un vai varēsim savākt vismaz septiņus dažādus augus, Anita teic, ka var plūkt, piemēram, jau iepriekš minētās madaras – gan ziemeļu, gan balto –, jo tās pašlaik ir pilnziedā.

"Jāņabērniem der atcerēties, ka mūsu pļavās atrodamas arī graudzāles – dažādas smilgas ar fantastiskām skarām, kamolzāles, auzenes, lapsastes, timotiņš, skarenes, grīšļi... Ja gribat kaut ko īpašu, tad noteikti pušķī var likt arī, piemēram, pļavas skābeni, kas tieši patlaban zied. Ja salasīsiet visādas smilgas un grīšļus un kā akcentu pieliksiet ziedošu skābeni, noteikti izskatīsies ļoti labi. Un graudzāļu pušķis arī izskatīsies fantastiski! Tāpēc vajag tikai pameklēt."

Meijas meklēsim ceļu un grāvju malās
Bez dažādām jāņuzālēm un ziediem neiztrūkstošs atribūts Jāņu svinību arsenālā ir arī bērzu zari un meijas un – kā var aizmirst! – ozolzaru vainagi. Ciktāl šie resursi Latvijā ir pietiekami un kāds risks bērzu un ozolu audzēm kopumā, "Rīgas Apriņķa Avīze" jautāja Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas direktoram Jānim Rozītim.

Viņš norādīja, ka katru gadu Jāņos nocirsto jauno bērzu apjoms nav zināms. Rozīša kungs ieteica meijas cirst ceļu un grāvju malās, meža stigās, aizaugušās pļavās, bet nenodarboties ar jaunaudžu "retināšanu".

Savukārt "Latvijas Valsts mežu" sabiedrisko attiecību vadītājs Tomas Kotovičs apgalvoja, ka nocirsto bērziņu un salauzto ozolzaru apjoms vainagiem Latvijā nav tāds, kas varētu būtiski ietekmēt bērzu vai ozolu populāciju un Latvijas mežus kopumā. Speciālists arī piekrita ieteikumam meijas Jāņos meklēt grāvmalās un aizaugošās stigās, bet respektēt aizliegumu cirst jaunaudzēs, ko, starp citu, kontrolē "Latvijas Valsts mežu" mobilās uzraudzības patruļas.

Arī ozola vainagam nepieciešamo zaru daudzums personīgām vajadzībām nerada paliekošu vides kaitējumu. Korekti būtu gan saskaņot ar īpašnieku, ja tas ir privātais mežs. Savukārt, ja vainagi tālāk nonāks tirgū, tad gan atļauja zaru laušanai būtu obligāta.