Vai tiešām upe taisās kāpt pāri nama slieksnim? Vai "Korande" pazudīs zem ūdens kā Staburags?

Dabas procesi ir paredzami, un ar tiem jārēķinās
Carnikavas novada fizioģeogrāfiskais novietojums Rīgas jūras līča piekrastē un Gaujas lejtecē nosaka to, ka te veidojas applūstošas teritorijas. Plūdu risku rada gan vējuzplūdi no Rīgas līča, gan pavasara pali Gaujā. Ar plūdiem ir saistīta ievērojama jūras krasta un Gaujas krasta erozija.

Pēdējo gadu laikā Carnikavas novada teritorijā ir veikti pasākumi, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji un uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji. Tomēr draudus rada Gaujas krastos notiekošie erozijas procesi. Pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" hidrotehnisko būvju būvinženieris Ivars Slāģis atgādina: "Gauja ir upe ar strauju un mainīgu tecējumu, tāpēc erozijas procesi vienmēr ir bijuši un būs. Ar to ir jārēķinās."

Lai gūtu plašāku skaidrojumu par dabas procesiem, kas ietekmē novada saimniecisko dzīvi, "Rīgas Apriņķa Avīze" vērsās pie vides ekspertiem. "Carnikavas Komunālservisa" vides inženiere Inese Silamiķele uzsver, ka Gauja joprojām ir spēcīga un grūti ietekmējama upe. Speciāliste skaidro, ka 2009. gadā SIA "Belss" izstrādāja "Carnikavas Komunālservisa" pasūtītu izpētes projektu "Gaujas gultnes un krastu erozijas procesu noteikšana un krasta līniju uzmērīšana" (pētījumu vadīja habilitētais ģeogrāfijas zinātņu doktors, profesors Guntis Eberhards). Pētījuma rezultātu daļā norādīts, ka posms "Gaujas kreisais krasts no Tallinas šosejas tilta uz leju" pēdējo 25 gadu laikā piedzīvojis lēnu eroziju.

"Kreisajā krastā pirms un lejpus šosejas tilta pie atpūtas kompleksa iezīmējas izteikta krasta erozija," saka vides eksperte, "bet tālāko krasta eroziju aizkavē neliela būna – krasta aizsargbūve. Gultnē ir izveidojusies 4–5 metrus dziļa izskalojuma bedre. Atzīts, ka šī vieta starp tiltu un "Korandi" ir potenciālā krasta erozijas riska vieta."

I. Silamiķele uzsver, ka, plānojot saimniecisko darbību, zināmus dabas procesus un apdraudējumus tomēr ir iespējams paredzēt: "Īpašniekam, izvēloties apbūvi ūdens piekrastē, tomēr jārēķinās gan ar potenciālu sava īpašuma applūšanu, gan noskalošanu. Šajā jautājumā daļā sabiedrības un zemes īpašnieku uzskatu ir novērojama pretruna: ir pārmetumi par aizsargjoslas jeb tauvas joslas uzliktajiem ierobežojumiem un pārmetumi par būvēšanas ierobežošanu.

Tipiska ir īpašnieku neapmierinātība, veicot būvniecību applūstošās palienēs, un pēc tam bēdāšanās, ka būves applūdušas vai zemesgabala daļa tiek noskalota. Šis ir vēl viens raksturīgs piemērs tam, ka būvju izvietošana ir jāvērtē saprātīgi un tālredzīgi," "Korandes" likteni vērtē vides eksperte Inese Silamiķele.

Tie, kas regulāri brauc pa Rīgas–Tallinas šoseju pāri Gaujas tiltam, būs ievērojuši, kā upe gadu no gada zogas arvien tuvāk krastā uzceltajām ēkām. Vairs tikai pāris soļu.

Arī tilts nav bez vainas
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis skaidro, ka Gaujas gultne, līdzīgi kā daudzu citu upju gultnes Latvijā un pasaulē, nepārtraukti mainās. "Gaujas lejteces posms ir pazīstams ar salīdzinoši strauju līkumu jaunveidošanos un pārvietošanos – to sauc par meandrēšanu. Ja salīdzina 18. vai 19. gadsimta kartes ar mūsdienu situāciju, līdzības ir ļoti maz. Pat kopš 20. gadsimta vidus vairāki līkumi ir pārvietojušies par simt un vairāk metriem."

Parasti šāda līkumu pārvietošanās notiekot tad, kad straume izskalo un aiznes materiālu no līkuma ārmalas un nogulsnē to nākamā līkuma iekšmalā. Šāda līkumu stiepšanās garumā turpinās tikmēr, kamēr palos vai uzplūdos straume pārrauj līkuma kaklu un bijušais līkums kļūst par vecupi. "Gaujas lejtecē tas notiek strauji tāpēc, ka tās krasti sastāv no smalkgraudainām smiltīm, kas ir ļoti viegli izskalojamas," saka vides pētnieks.

"Konkrētajā līkumā pie "Korandes" situāciju mazliet sarežģī arī tilta klātbūtne," saka vides eksperts J. Lapinskis. "Tilta balsta konstrukcijas rada šķēršļus ledus iešanas laikā un ietekmē (novirza) straumi tuvāk līkuma ārmalai. Tas vēl vairāk pastiprina ārmalas izskalošanu."

Pētnieks teic, ka šādu gultnes pārkārtošanās procesu ierobežot un apturēt ir iespējams, tomēr tas ir ļoti resursietilpīgi. Krasta nostiprināšana un mākslīga pārveidošana kādā upes krasta punktā varot izraisīt ievērojamu sānerozijas pastiprināšanos lejup pa straumi. Eksperts skaidro, ka tas var veicināt arī ledus sastrēgumu veidošanos un radīt citas nevēlamas sekas. "Atbildēt uz jautājumu, vai tas vispār būtu pieļaujams, es nevaru. Tam būtu nepieciešama dabas procesu modelēšana un ietekmes uz vidi novērtējums."

Īpašnieks atturas no komentāru sniegšanas
Novada dome skaidro, ka savulaik, pirms tika sākta atpūtas kompleksa projektēšana šajā vietā pie Gaujas, vispirms bija jāsaņem Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi. 2002. gadā izdotie tehniskie noteikumi paredz šajā vietā ievērot 10 metru platu stingrā lieguma zonu, kurai jābūt bez žoga un brīvi pieejamai. Projektā šis nosacījums ticis izpildīts, un Carnikavas novada Būvvalde izsniegusi būvatļauju.

Novada Būvvalde apstiprina, ka atpūtas komplekss "Korande" jau vairākus gadus ir slēgts. Pēc Carnikavas domes rīcībā esošās informācijas, kompleksu šobrīd ir iegādājies "Port Hotel" (Ādaži) un "Porto Resort" (Lilaste) īpašnieks, kurš esot konsultējies ar "Carnikavas Komunālservisu", lai uzzinātu par krasta problēmu novēršanas tehniskajiem risinājumiem.

"Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar uzņēmuma mārketinga speciālisti Jekaterinu Lazari, lai noskaidrotu, vai un kā jaunais kompleksa īpašnieks plāno cīnīties ar dabas radīto apdraudējumu īpašumam. Uzņēmuma pārstāve informēja, ka īpašnieks šobrīd atturas no komentāru sniegšanas par viesu nama turpmāko likteni.

Komplekss neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka īpašniekam no DAP nekādas kompensācijas par erozijas procesā radīto kaitējumu nepienāks. Vides eksperta Jāņa Lapinska vērtējumā, uzņēmēju vēlēšanās attīstīt un izmantot tādu teritoriju, kas pakļauta applūšanas vai erozijas riskam, esot saprotama, jo parasti tās ir ainaviski ļoti augstvērtīgas teritorijas.

"Kompensēt uzņēmējam neveiksmīgu augsta riska investīciju radītos zaudējumus noteikti nav sabiedrības interesēs," uzskata vides eksperts.