Drukāt šo lapu
15.06.2012 12:23

Pieminot deportācijās skartos, Ropažu parkā stāda Likteņdārzu

Autors  Inga Koleča
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pieminot deportācijās skartos, Ropažu parkā stāda Likteņdārzu Inga Koleča

Sanākušie atcerējās pārdzīvojumus un dalījās atmiņās. Lai godinātu tos, kuri no Sibīrijas neatgriezās, līdzās piemineklim kopīgi iedēstīti trīs piramidālie ozoli.

14. jūnijā Ropažos, pie pieminekļa, kas veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņai, pulcējās ļaudis, lai pieminētu 1941. gada 14. jūnija deportācijas notikumus. Sanākušie atcerējās pārdzīvojumus, dalījās atmiņās un lai godinātu tos, kuri vairs nav starp dzīvajiem un kuri no Sibīrijas dzimtenē neatgriezās, līdzās piemineklim kopīgi iedēstīja trīs piramidālos ozolus. Tādējādi aizsākta jauna tradīcija, Ropažu parkā veidojot savu Likteņdārzu.

Piemiņas pasākumā kopā ar 1949. un 1941. gadā represētajiem Ropažu novada iedzīvotājiem piedalījās Ropažu novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis, kā arī represēto tuvinieki un mazbērni.

14. jūnijā aprit septiņdesmit viens gads kopš 1941. gadā veiktajām padomju režīma deportācijām Latvijā. Tā ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Pirms 71 gada, 1941. gada 14. jūnijā, no Latvijas moku ceļos uz Sibīriju lopu vagonos tika izsūtīti 15 443 cilvēki. Viņu vidū bija zīdaiņi, sievietes, veci un slimi ļaudis. No 1941. gadā deportētajiem vīriešiem atgriezās tikai retais, nemaz nerunājot par nošautajiem Latvijas armijas virsniekiem.

Jau ar 1940. gada jūliju katru mēnesi tika arestēti līdz 300 cilvēkiem, kas tika mocīti un noslepkavoti Centrālcietumā, Baltezerā, Valmierā, Balvos, Gulbenē, Rēzeknē, Liepājā un citviet. Bez tiesiska pamata slepkavoja un izsūtīja. Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās.

Ropažnieki zināja teikt, ka no 1941. gadā izsūtītajiem Ropažu novada iedzīvotājiem dzīvi palikuši esot vien trīs. Lielākā daļa no represētajiem stāstīja, ka izsūtījumā devušies bērna vecumā – kādam bijuši četri gadi, kādam pieci, seši un septiņi. Citam 11. Bet dažs izsūtījumā piedzimis un tikai pusaudža vecumā ieraudzījis tēvzemi savām acīm.

Pēc kopīgas dalīšanās atmiņās par baisajiem 40. gadu notikumiem, Ropažu Kultūras un izglītības centrs represētos ļaudis un viņu tuviniekus aicināja uz muzikāli dramatisku iestudējumu "Saules spēles", ko piedāvāja Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolas jaunieši.

"Saules spēles" ir muzikāla kustību izrāde par jauna cilvēka pieredzi un izjūtām, šo stāstu izstāstot emocionāli caur mūziku, kustībām un zīmju valodu.

Ropažu novada pašvaldība apņēmās nodrošināt bez maksas transportu mūsu novada represēto nokļūšanai uz Latvijas represēto apvienības rīkoto Latvijas represēto kopā sanākšanu augustā Ikšķilē