Šogad apdrošināšanas sabiedrībā "ERGO" pieteikts jau 21 ceļu satiksmes negadījums ar meža zvēriem, no kuriem 40 % notikuši pēdējā mēneša laikā. Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2014. gadā notikuši 300 šādu ceļu satiksmes negadījumu. Tajos dažādas traumas guvuši 40 cilvēki, bet vienā gadījumā ir arī bojā gājušais.

Pavasarī – īpaši maijā – meža dzīvnieki sāk migrēt, meklējot jaunas apmešanās vietas. Daudzi no šiem dzīvniekiem ir jauni, tāpēc īpaši bīstami, jo viņiem vēl nav pieredzes un tie ir pārdroši, šķērsojot ceļu.

"Bīstamākie dzīvnieki autovadītājiem ir pārnadži – alnis, staltbriedis, mežacūka un stirna. Piemēram, pēdējā laikā atlīdzība 6750 eiro apmērā pieteikta par sadursmi ar alni, pēc kuras cietušais auto nebija atjaunojams," stāsta "ERGO" Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Pēc viņa vārdiem, īpaši smaga avārija var izvērsties uz šosejām un ārpus apdzīvotām vietām, kur lielākoties atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h.

Tomēr arī apdzīvotā vietā, kur nav ceļa apgaismojuma, uz braucamās daļas pēkšņi parādījies dzīvnieks var radīt gan pietiekami lielus bojājumus transportlīdzeklim, gan nepatīkamus pārdzīvojumus, izbīli un stresu šoferim. Tā nesen apdrošināšanas sabiedrībā bija pieteikts gadījums, kad it kā pavisam vienkāršā situācijā, braucot ar samērā nelielu ātrumu 50 km/h, auto priekšā izskrēja zaķis. Šajā sadursmē transportlīdzeklim tika bojāts auto atdures stienis un miglas lukturi, nodarot zaudējumus 750 eiro apmērā.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka bīstamākais diennakts laiks ir krēslas iestāšanās brīdis, kad dzīvnieki aktīvāk sāk pārvietoties barības meklējumos. Savukārt bīstamākās vietas ir tur, kur meža masīvi vai puduri robežojas ar lauksaimniecības zemēm. Šajās vietās dzīvnieki pārvietojas baroties uz laukiem.

"Jāpievērš arī uzmanība lauksaimniecības kultūrām – ziemas rapsis piesaista staltbriežus un stirnas, kas no meža dodas uz šiem laukiem baroties. Bīstamākas ir vietas, kur abās ceļa pusēs atrodas mežs šaurā joslā, kas savieno vienu meža masīvu ar otru," uzsver V. Lūsis.

Galvenais – būt uzmanīgiem uz ceļa un noteikti ievērot speciālās ceļa zīmes, kas tiek izvietotas vietās, kur ir vislielākā varbūtība, ka uz ceļa braucamās daļas var parādīties dzīvnieks. Autovadītājiem svarīgi būt vērīgiem ne tikai uz ceļa, bet censties pārraudzīt situāciju arī ceļmalās un blakus ceļam piegulošajās mežmalās, laukos un pļavās. Ja redzams dzīvnieks, ir jāpatur prātā, ka tas var pēkšņi šķērsot arī brauktuvi. Turklāt jāņem vērā, ka brauktuvi nereti šķērso uzreiz vairāki dzīvnieki, tāpēc pēc pirmā dzīvnieka, kas šķērsojis ceļu, var parādīties arī citi.

Ja notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, par to jāinformē Ceļu policija, kas norādīs, kā rīkoties tālāk, un informēs Valsts meža dienestu. Nekādā gadījumā nav atļauta traumētā vai mirušā dzīvnieka piesavināšanās – tas ir Medību likuma pārkāpums, par ko var tikt piemērots naudas sods līdz 350 eiro. Ja notriektais dzīvnieks apdraud citu satiksmes dalībnieku drošību un ja tas fiziski ir iespējams, ieteicams dzīvnieka ķermeni pārvietot no ceļa braucamās daļas uz ceļa nomali. Ja automobilim ir KASKO apdrošināšana, polises noteikumos noteiktajā termiņā jāsazinās ar savu apdrošinātāju un jāaizpilda iesniegums par negadījumu.