Šogad Krusta ceļa tēma jeb vadlīnija ir fragments no Bībeles, no pravieša Jesajas grāmatas 53. nodaļas – "Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti."

Krusta ceļš sāksies ar Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu plkst. 12 pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles. Interesenti aicināti pulcēties pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, jau sākot no plkst. 11.30, jo pusstundu pirms gājiena sākuma ieliņā starp baznīcu un Saeimas ēku tiks sniegti muzikāli priekšnesumi un dažādi garīgi lasījumi, kas palīdzēs noskaņot sirdi un sagatavoties Krusta ceļam.

Lūgšanu gājiena dalībnieki, izdzīvojot Krusta ceļas stacijas, apstāsies dažādās Vecrīgas vietās, kur notiks profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, apceres un dažādu konfesiju garīdznieku vadītas pārdomas, kas ļaus dziļāk atklāt Kristus ciešanu noslēpumu.

Uzvedumus, kas tiek gatavoti šī gada gājienam, režisē režisors Viesturs Roziņš; tajos piedalīsies aktieri Kaspars Znotiņš, Januss Johansons, Zane Jančevska, Lauma Balode, Kārlis Derums, Juris Vizbulis u.c. Par to, lai katras apstāšanās vietu darītu spilgtāku un vizuāli uztveramāku, rūpējas horeogrāfe Inga Raudinga, kas kopā ar brīvprātīgajiem no dažādām draudzēm izveidojusi kustību un stilizētu deju tēlus.

Šo gadu iezīmē arī trīs dimensiju scenārijs, parādot Dieva vēlēšanos cilvēku dziedināt, vedot brīvībā no grēka. Pirmkārt, tie ir Jēzus pēdējos dzīves mirkļu notikumi, caur kuriem Viņš ir sniedzis piedošanu un dziedināšanu katram cilvēkam. Otrkārt, tas ir Vecās Derības stāsts par to, kā Mozus vadībā Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes, no verdzības brīvībā uz apsolīto zemi, kas kļūst par priekšvēstnesi Lielās piektdienas notikumam cilvēces vēsturē. Treškārt, tā ir katra cilvēka ikdiena, kurā Dievs dod iespēju atteikties no grēka un dzīvot Viņa brīvībā.

Krusta ceļa noslēgums plānots aptuveni plkst. 14.30 pie Rīgas Doma baznīcas, kur Krusta ceļa dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Līdzīgi kā pēdējos gados, arī šogad dalībnieki tiks aicināti iesaistīties Krusta ceļā ar aktīvām atbildes darbībām, veicot kādu Krusta ceļa laikā ierosinātu apņemšanos.

Pirms astoņiem gadiem, pēc katoļu priestera Ilmāra Tolstova iniciatīvas, pirmo reizi Krusta ceļš Latvijā notika tik lielā mērogā. Atļauju pirmajam gājienam Vecrīgas ielās deva kardināls Jānis Pujats. Kopš tā laika Krusta ceļš ir kļuvis ekumenisks un ik gadu pulcē aptuveni trīs tūkstošus cilvēku, tā veidošanā iesaistījušies profesionāli režisori, aktieri un dziedātāji.

Jēdziens "Krusta ceļš" (Via Crucis) nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos.

Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards. Viņš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750. gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, uzsāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā. Tā tagad ir kļuvusi par tradīciju, ko turpina arī pašreizējais pāvests Francisks.

Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas Katoļu Baznīcā, taču arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas. Pateicoties tam, radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Īpaši aktuāls Krusta ceļš kļūst Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Kristus ciešanu atceres ceļā, izmantojot sagatavotas meditācijas vai apdomājot saviem vārdiem.