Kā portāls "Apriņķis.lv" uzzināja Latvijas Universitātē (LU), abi asteroīdi Baldones observatorijā tikuši pētīti vairākus gadus. Taču nu tie beidzot "nokristīti" vārdos, jo pērn LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis veicis precīzus Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumus un orbītu aprēķinus.

1,5 km lielais asteroīds Galvenajā asteroīdu joslā nosaukts par godu Fricim Blumbaham, kurš zināms kā slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitnieks. Turklāt savulaik tieši Fricis Blumbahs kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru pie Fizikas institūta un kļuva par tā pirmo vadītāju. Šī sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē.

Savukārt otrs Baldones observatorijā atklātais divu kilometru lielais asteroīds no Galvenās asteroīdu joslas nosaukts Frīdriha Candera vārdā. Rīgā dzimušais Frīdrihs Canders ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā, viņa vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm "GIRD-X" ar šķidrā kurināmā dzinēju, kas tika veiksmīgi izmēģināta 1933. gada 25. novembrī.

Jau zināms, ka Baldones observatorijā atklāti 42 asteroīdi, taču vārdi līdz šim bija doti tikai diviem. Viens no asteroīdiem nes Baldones vārdu, bet otrs nodēvēts par godu observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam.

Iepriekš:
Uz Baldoni zvaigznēs lūkoties