Gada putns – "lietus sasaucējs" dzeltenais tārtiņš
Šogad par gada putnu ir izvēlēts dzeltenais tārtiņš. Tas ligzdo klajos augstajos purvos, bet lielākā skaitā Latvijā sastopams migrācijas laikā pavasarī un rudenī. Latvijā ligzdo vien 260–460 šo putnu pāru, bet Lietuvā tikai 35–45 pāri. Savukārt Igaunijā un Somijā šo putnu ir nesalīdzināmi vairāk, tur ligzdo vairāki tūkstoši putnu pāru.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šogad Latvijas Ornitoloģijas biedrība plāno apzināt dzeltenā tārtiņa ligzdošanas vietas Latvijā, aicinot par novērojumiem ziņot jebkuru dabas draugu.
Interesanti, ka dzeltenā tārtiņa latīniskā nosaukuma Pluvialis apricaria skaidrojums ir diezgan nepārprotams: pluvialis - "lietu nesošs (lietains)" un apricari - "apsauļot", tātad: "apsauļojies lietusnesējs". Ja "apsauļotā" nosaukuma daļa attiecas uz dzeltenīgo apspalvojumu, tad "lietus daļa" attiecas uz tautas vērojumiem, ka "tārtiņš sasauc lietu".
Gada kukainis – lielais mārsilu zilenītis, viszilākais no visiem tauriņiem
Lielais mārsilu zilenītis ir reta un visā Eiropā īpaši aizsargājama suga, kuras populācijas lielums turpina sarukt. Latvijā tauriņš sastopams galvenokārt Piejūras zemienē, sevišķi Ādažu, Vangažu un Garkalnes apkārtnē. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem.
Lielais mārsilu zilenītis ir viens no lielākajiem zilenīšiem, tauriņa spārnu plētums sasniedz 4–5 cm. Pieaugušie tauriņi barojas galvenokārt mārsilu ziedos. Tie lido no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Ja biotopā atrodams zilenītis, tad tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību.
Gada bezmugurkaulnieks – Batijas jūras vides kvalitātes vēstnieks grēvis
Grēvis ir vienādkājvēzis, kas dzīvo jūras gultnē un raksturo Baltijas jūras vides kvalitāti, kā arī ir svarīgs barības ķēdes posms un nozīmīga zivju barības bāze. Grēvis ķermenis ir posmots un no mugurpuses saplacināts (mugurpuse brūnganā krāsā, bet vēders un kājas – pelēcīgā); galva sānos ir ierobota, acis novietotas galvas sānos. Vēzis lielāko daļu dzīves pavada ieracies gruntī, spēj rāpot pa grunts virskārtu un peldēt. Grēvis ir nozīmīgs barības avots vairākām zivju sugām, piemēram, mencai un ziemeļu jūrasbullim.
Gada augs – Čemuru palēks, augs, ko iecienījuši indiāņi
Savukārt par šā gada augu izvēlēts daudzgadīgo ziemciešu puskrūmu – čemuru palēks, kuru ārstnieciskās īpašības novērtējuši arī Ziemeļamerikas indiāņi.
Čemuru palēks ir daudzgadīgs ziemciešu dzimtas puskrūms ar zobainām, ādainām lapām, kas satuvinātas rozetē. Periodā no jūnija līdz augustam palēkam ir skaisti rozā ziedi, kas sakārtoti skrajā čemurā un nolīkuši uz leju, tādēļ ziedu čemurs dažkārt atgādina smalki veidotu lietussardziņu.
Augs ir ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti.
Gada koks – apstādījumu karalis krūmu čuža
Par 2015. gada koku Latvijā izvēlēta krūmu čuža (klinšrozīte), kuru Latvijā plaši lieto apstādījumos, taču savvaļā krūmu čuža ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem. Tas savvaļā sastopams tikai vienā vietā – Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma "Čužu purvs" teritorijā. Krūmu čuža ir līdz 1,5 metrus augsts, izcili dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas visu vasaru bagātīgi zied dzelteniem ziediem.
Pērn par gada augu tika izvēlēts laksis, bet gada koka godā tika iecelta zirgkastaņa. Savukārt gada kukainis bija Mannerheima īsspārnis, bet gada bezmugurkaulnieks bija dižā bezzobe. Par 2014. gada putnu pasludināja pupuķi.