Augstākie dzimstības rādītāji pērn Latvijā bija Pierīgas reģionā, kur reģistrēti 11,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Nedaudz atpaliek Rīga (10,9), bet zemākais rādītājs fiksēts Latgales reģionā (8,4). Pētījuma autori norāda, ka viens no iemesliem dzimstības rādītāju atšķirībai ir iedzīvotāju vecuma struktūra – Pierīgas reģionā no visām sievietēm fertilajā vecumā (15–49 gadi) ir 44 %, bet Latgales reģionā – tikai 41 %.

Pierīgas reģionā fiksēts arī zemākais mirstības koeficients Latvijā – 11,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Šis koeficients 2013. gadā visaugstākais bija Latgales reģionā (17,4 mirušie). Pierīgā arī otrais augstākais noslēgto laulību skaits (5,8 uz 1000 iedzīvotāju), atpaliekot vienīgi no Rīgas (6).

Lai gan kopumā valstī dabiskais pieaugums bija negatīvs (respektīvi, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu), divpadsmit novados Pierīgas reģionā – Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunpils, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Siguldas, Stopiņu novadā – tas bija pozitīvs.

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums šā gada sākumā bija 42,4 gadi, tajā skaitā 39,1 gads vīriešiem un 45,1 gads sievietēm (salīdzinājumam – 2010. gada sākumā attiecīgi 41,2, 38,1 un 43,9). Gados jaunākie cilvēki (40,8 gadi) dzīvo Pierīgas reģionā, vecākie – Latgalē (43,8 gadi).

Tāpat tieši Pierīgā ir augstākais bērnu īpatsvars (vecumā līdz 14 gadiem) visu iedzīvotāju kopskaitā, kā arī Kurzemes reģionā (attiecīgi 16,6 % un 15,3 %), bet zemākais rādītājs ir Latgales reģionā un Rīgā (13,4 % un 14,0 %). Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars augstāks ir Latgales un Vidzemes reģionā (24,1 % un 23,5 %), bet zemākais rādītājs ir Pierīgas reģionā (20,8 %).

Jāpiezīmē, ka pētījumā Pierīgas reģionā iekļauti ne tikai bijušā Rīgas rajona teritorijā esošie novadi, bet arī Jūrmala, Alojas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Ķeguma, Lielvārdes, Limbažu, Ogres, Salacgrīvas un Tukuma novads.