Tas desmit dienu laikā iemantojis jau visai paprāvu skatījumu skaitu un Latvijas lielākajos ziņu portālos tiek neviennozīmīgi vērtēts – citi saka, ka jaunieši riskē ar dzīvību un veselību, piekopjot šāda veida aktivitātes, citi – ja to dara profesionāļi ar atbilstošu ekipējumu un visiem drošības stiprinājumiem – kādēļ gan ne.

Nespriežot par to, kas konkrētajā gadījumā ir slikts vai labs, portāls "Apriņķis.lv" vēlējās uzklausīt ekspertu viedokli, jo viens gan ir skaidrs – Latvijā šādas nodarbes nav sankcionētas.

"Šajā gadījumā būtu jāskatās noteikumi par atrašanos šāda veida graustos kā tādu un par to paredzēto atbildību. Jāsaka, ka attiecībā par atrašanos ekspluatācijā nenodotās būvēs vai graustos nav vienota regulējuma, lai mēs varētu pateikt, cik šādu gadījumu vispār bijis un kādas sankcijas piemērotas attiecībā pret personām, kas nelikumīgi atrodas šādās būvēs," atzīst Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins. "Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka katrai pašvaldībai ir tiesības izdot savus noteikumus attiecībā uz tās teritorijā esošo būvju un ēku uzturēšanu, kā arī personu atrašanos ēkās vai to teritorijā, nosakot sodu apmēru par šo noteikumu neievērošanu."

Kā skaidro D. Anučins, piemēram, Rīgas domes noteikumi Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" nosaka, ka galvaspilsētas teritorijā ir aizliegts atrasties ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un telpās, kā arī būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, ja apsaimniekotājs ir nodrošinājis logu un ieejas durvju noslēgšanu, aizmūrēšanu vai aiznaglošanu pret nepiederošu personu iekļūšanu tajās un izvietojis brīdinājuma zīmes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kas saistītas ar ēkas (būves) uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml., un tas ir saskaņots ar ēkas īpašnieku (valdītāju). Sods par šī noteikuma pārkāpumu var būt līdz 140 eiro.

Arī Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.20 nosaka atbildību būvju īpašniekiem, bet "nenosaka atbildību par atrašanos šāda veida ēkās. Ja ir nepieciešams iegūt precīzu informāciju par katru pašvaldību un tās regulējumu attiecībā uz šo jautājumu, tad laikam jāvēršas tieši pie pašvaldībām," bilst VP pārstāvis, norādot, ka "protams, ja pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas vai, ekipāžai patrulējot, tiek konstatēts, ka personas atrodas šādās ēkās un pašvaldības noteikumi to aizliedz, tad gan pašvaldības policijai, gan Valsts policijai ir tiesības piemērot pašvaldības noteikumos paredzēto sodu. Parasti šis jautājums gan ir vietējo pašvaldības policiju kompetencē, jo pašvaldības izdoto noteikumu ievērošanu galvenokārt kontrolē šī institūcija."

Savukārt, jautāts, kas šajā sakarā sakāms arī par tādām būvkonstrukcijām kā tilti, no kuriem lēkšana ar virvēm agrāk bija bija visai populāra nodarbe, D. Anučins teic, ka arī par to nepastāv vienots regulējums, kas aizliegtu veikt šādas darbības. Rezumē – tā kā nav izstrādāta atbilstoša likumdošana, tad viss, kas nav aizliegts, ir atļauts.

Tā kā grausti atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, kas savukārt ietilpst Jūrmalas pašvaldības administratīvajā teritorijā, komentāru lūdzām Jūrmalas domei, kuras pārstāve Ieva Aile skaidro: "Jā, arī mēs internetā esam piefiksējuši šo video un reaģējuši – esam lūguši Pašvaldības policiju pievērst pastiprinātu uzmanību šiem Ķemeru teritorijā esošajiem graustiem. Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns informēja, ka patruļas izbraukumu laikā veic pastiprinātu objektu apsekošanu, lai nepieciešamības gadījumā brīdinātu cilvēkus par riskiem un bīstamību atrasties šī privātīpašuma teritorijā."

Kā attiecībā par īpašumtiesībām norāda I. Aile, šie grausti, bijusī viesnīca "Līva", ietilpst īpašumu kopumā, kas pieder bēdīgi slavenajam un maksātnespējīgajam uzņēmumam "Ominasis Latvia", kas ir arī Ķemeru sanatorijas īpašnieks, un, kā zināms, maksātnespējas administrators ir jauna investora meklējos, kas šo teritoriju būtu gatavs sakārtot un attīstīt. Līdz šim šie meklējumi bijuši neveiksmīgi un visas izsoles notikušas bez rezultāta. Oktobra sākumā gan paredzēta kārtējā Ķemeru sanatorijas izsole.

"Principā par īpašuma stāvokli ir atbildīgs īpašnieks, pašvaldība var tikai sodīt par īpašuma nekopšanu. Pašvaldības policija to arī ir darījusi, bet, ņemot vērā maksātnespējas procesu, īpašnieks nav reaģējis," piebilst I. Aile, vienlaikus norādot, ka šogad, 15. maijā, Jūrmalas pilsētas dome ir apstiprinājusi Ķemeru attīstības vīziju, kurā viena no prioritātēm ir attīstīt infrastruktūru un uzņēmējdarbību Ķemeros, kā arī saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp Ķemeru sanatoriju un tai piegulošās teritorijas, Ķemeru parku: "Tematiskais plānojums būs pamats investīciju piesaistei, lai pašvaldība kopā ar potenciālajiem investoriem degradētajai teritorijai piešķirtu jaunas aprises. Tāpēc Jūrmalas pilsēta ļoti cer, ka kārtējā Ķemeru sanatorijas izsole tomēr noritēs veiksmīgi, un šim īpašumu kopumam beidzot būs labs saimnieks."

Iepriekš:
Cik patiesībā "vilinoša" ir Ķemeru sanatorijas apkārtne?
Foto: Ķemeru sanatorijā ir apstājies laiks
Pretendentu trūkuma dēļ nenotiek kārtējā Ķemeru sanatorijas izsole