Vieni uzskata, ka šādus svētkus vajag, citi teic, ka tiem nav nozīmes. Tomēr svētku nekad nevar būt par daudz, turklāt tēvam ir svarīga loma ģimenē, un vārdi "labs tētis", raksturojot savu tēvu, tik bieži izskan gan no bērnu, gan pieaugušo mutes.

Stopiņu novada Līčos dzīvo Baložu ģimene, kurā aug divas meitiņas, un dzīve iekārtojusies tā, ka tieši tētis visbiežāk ir kopā ar viņām – izvadā pa pulciņiem un pasākumiem vai vienkārši ir biežāk mājās. Tētis Juris Balodis teic, ka tas saistīts ar viņa darbu, proti, viņš strādā mājās pie datora – projektē guļbūves. Smaidot viņš gan piebilst, ka citi to sauc par bērnu izlaišanu. Savukārt mamma visu dienu ir darbā Inčukalnā.

Tēva dienu Baložu ģimene nekad nav svinējusi. Viņi vairāk atzīst baznīcas svētkus – Ģimenes dienu, kas arī iekrīt maija otrajā svētdienā, kad laicīgā pasaule atzīmē Mātes dienu.

Mātes diena, kad vai katrā bērnu pulciņā māmiņām par godu tiek rīkoti koncerti, izstādes vai kāds cits pasākums, vecākiem paiet vienā skriešanā, un tā drīzāk ir liela slodze gan bērniem, gan mātei, kurai jāpaspēj bērnus izvadāt uz koncertiem un tos apmeklēt, nekā svētki. Ja māmiņa ir noslogota un nogurusi, nav vairs tās svētku sajūtas, uzskata Juris.

Tomēr Ģimenes diena, ko Baložu ģimene svin baznīcā, viņiem ir īpaša – tieši šajā dienā pirms 19 gadiem Juris devās pie savas izredzētās vecākiem, lai lūgtu viņas roku. Sākumā gan vecāki nav piekrituši, tomēr Jurim izdevies pārliecināt nākamās sievas vecākus.

Par tēva lomu ģimenē Juris saka: "Tēvs ir galva, bet sieva kakls, kas to groza. Un jāatrod šī sadarbība, lai galvai patiktu, kur kakls to griež."

Vismīļākā Baložu ģimenes tradīcija esot divu dienu atpūta ūdens atrakciju parkā Igaunijā, Pērnavā. "Bērni visu gadu tikai par to vien sapņo. Bet vismīļākā nedēļas diena mums ir sestdiena, kad visi kopā mājās pastrādājam, apdarām darbus, bet vakarā ejam uz pirti pie kaimiņiem. Svētdienās dodamies uz baznīcu, bet pārējā dienas daļa paiet, jau domājot par pirmdienas darbiem. Svinam arī Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas dienu, kopā braucam uz salūtu. Tomēr arī šie svētki paiet, piedaloties dažādos koncertos," teic Juris un piebilst, ka abi ar sievu brīvajā laikā dejo un cer piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos.

Dzimšanas dienās tētis no meitiņām saņemot pašdarinātus apsveikumus, bet par Tēva dienu Juris teic: "Tēva diena nav ne laba, ne slikta. Pats to nesvinēšu, bet neiebildīšu, ja citi svinēs. Tā ir tikko ieviesta tradīcija, un nedomāju, ka arī baznīca to jau tagad pieminēs."

Juris pats tēvu zaudējis agri – 13 gadu vecumā – un atceras par viņu visu to labāko. Arī viņa ģimene, radi un draugi Juri uzskata par labu tēti. "Ģimenē tēvs var būt autoritāte tikai tad, ja viņš pilda visas funkcijas, ko uzliek šis atbildīgais pienākums. Nākamo tēvu gatavo viņa tēvs. Viņš skatās uz savu tēvu un redz, kādam jābūt viņam kā tēvam. Viņš zina, kāda ir tēva loma ģimenē. Līdz 13 gadiem varēju mācīties, kādam jābūt tēvam, tālāk būs radoši jāstrādā pašam," sarunas nobeigumā teic Juris.