1989. gada 24. augustā (Nr.102/5720) "Darba Balss" raksta: "Vakar "Baltijas ceļā" ar pašdarinātu nacionālo karogu izgāja Baldones trikotāžas ateljē Tautas frontes meitenes. Kā pastāstīja meistare Antonija Balode, viņas brigāde uzadījusi (vēlāk arī audīs) jau 26 sarkanbaltsarkanos karogus, kuri nu plīvo pa visu republiku.

Bet skaidrs, ka ateljē darbinieču pati galvenā rūpe ir pēc iespējas tīkamāk apģērbt cilvēkus. Un mūsdienu trūcīgo veikalu un pārbagāto kooperatīvplauktu sistēmā tas nav mazsvarīgi. Mēnesī te spēj izgatavot līdz simt pasūtījumiem. Glītas un praktiskas kleitas, blūzes, džemperus utt. Pie tam, ja klients vēlas, pēc viņa iecerētā individuālā modeļa."

1989. gada 29. augustā (Nr.104/5722) "Darba Balss" rakstā "Bet sadzirdēja ne tikai Dieviņš" atspoguļo: "Atskaņas no vēsturiskā 23. augusta "Baltijas ceļa" turpina pienākt vēl šodien. Mūsu ārštata autors Alberts Linarts iemūžinājis bērnu lūgšanu ceļa posmā no Siguldas līdz Vangažiem. Kad piezvanīju TF akcijas organizatoriem Siguldas pusē Andrim Grūtupam un Voldemāram Šubrovskim, nācās atzīt, ka paruna: sargies pats, tad Dievs tevi sargās, ir vietā arī tagad. Tikai mazliet citādā veidā. Proti, ne vien sargies, bet arī dari pats.

Iepriekšējā vakarā pa Siguldas puses ciemiem brauca ar skaļruņiem aprīkota Murjāņu sporta internātskolas "Latvija". Abi jau pieminētie vīri un Jānis Kuka pārmaiņus divās valodās aicināja iedzīvotājus iestāties par mūsu republikas pilnīgu neatkarību.

Ja latviešiem šāda aģitācija vairs nav sevišķi vajadzīga, tad cittautiešiem gan. Jo kā citādi arī daudzi jo daudzi vangažnieki izietu protestēt pret Hitlera–Staļina paktu tā 50. gadadienā? Paldies par to visiem cittautiešiem! Un it sevišķi ražošanas apvienības "Vangaži" ģenerāldirektoram Ņikitam Kozlovam. Jo arī viņa vadītais kolektīvs taču strādā mūsu nākotnes labā, vai ne? Tātad – mūsu bērnu dēļ. Un, stāvot plecu pie pleca kopā ar visiem uz šosejas, varbūt ikviens labāk apjauta, cik vēl nesakopta ir zemīte, kurai jākļūst brīvai.

Zīmīgi, ka attēlā redzamajam plakātam intuitīvi savu rīcības spēju bija apliecinājuši gandrīz visu tuvējo ciemu iedzīvotāji. Protams, arī Siguldas pilsētas, kur tobrīd pat bija slēgti veikali. Pilsētā, kā zināja stāstīt akcijas organizatori, klīda tikai kaķi un pāris dzērāju. Bet tie, kā zināms, tāpat jūtas brīvāki par brīviem."