Drukāt šo lapu
03.02.2014 17:34

Mācītājs Krišjānis Bulle: Jāskatās nosodoši un rīcībspējīgi uz tiem, kas cilvēka dzīvību netur par svētu un vērtīgu

Autors  Elīna Aupe
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mācītājs Krišjānis Bulle: Jāskatās nosodoši un rīcībspējīgi uz tiem, kas cilvēka dzīvību netur par svētu un vērtīgu www.panorama.am

Šoreiz uz sarunu par to, vai Latvijā būtu atjaunojams cilvēkam vissmagākais piespriežamais sods – nāvessods – tika aicināts Ropažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Krišjānis Bulle.

Mūsdienu sabiedrībā valda dubultā morāle – no vienas puses nāvessodu aizliedz, no otras puses atļauj cilvēku nogalināt mātes miesās, kurš ne pie kā nav vainīgs. No bibliskā viedokļa raugoties, apaugļota olšūna jau ir cilvēks. Šie cilvēka dzīves vērtības svara kausi ir nepareizi sasvērušies, un tos jāatsver atpakaļ. Jāgodā cilvēka dzīvība, kas ir nevainīga un arī Dieva priekšā svēta. Jāskatās nosodoši un rīcībspējīgi uz tiem, kas cilvēka dzīvību netur par svētu un kā vērtību.

Kāds ir jūsu kā mācītāja skatījums par nāvessodu?
Bībele saka un Baznīca tradicionāli ir skaidrojusi, ka pasaule un cilvēks ir grēka samaitāti. Diemžēl ir gadījumi, kad bez nāvessoda nevar iztikt. Svētajos rakstos ir aizliegta nelikumīga dzīvības atņemšana – slepkavība, par kuru Dievs saka: ".. par jūsu asinīm, jūsu dzīvību Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu, un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas..."

Piektajā Mozus grāmatā ir arī brīdinājums par to, ka jābūt kārtīgai izmeklēšanai, jābūt vairāku cilvēku apstiprinājumam, ka nedrīkst balstīties uz viena cilvēka lēmuma pamata, lai šādu sodu piemērotu. No bibliskā viedokļa, lai nāvessodu piemērotu, jābūt nopietnam izvērtējumam, un šaubas nedrīkst būt.

Vai nāvessodu vajadzēja atcelt pavisam vai tomēr saglabāt kā augstāko soda mēru?
Es domāju, to vajadzēja saglabāt. Arī iepriekš, pat, ja nāvessods tika piemērots, izmeklēšana taču nenotika ne vienas dienas, ne viena mēneša laikā, domāju, ka katrs gadījums tika rūpīgi izmeklēts.

Vai šī soda atcelšana nav stimulējusi smagu noziegumu veikšanu?
To grūti pateikt. Protams, augstāks soda mērs cilvēkam liek padomāt par sekām pirms nozieguma veikšanas.

Arī par satiksmes regulēšanu tiek runāts, ka nepieciešams palielināt soda apmēru, jo tad cilvēki brauks uzmanīgāk. No otras puses, izvietotie radari cilvēkiem neliek braukt lēnāk.

Nāvessods nav universāls līdzeklis, ar ko tagad ierobežot smagos noziegumus. Manuprāt, neviens nav priecīgs par šādu soda veidu kā tādu.

Vai nāvessoda atcelšana ir kaut kā ietekmējusi garīgo pasauli un sabiedrību, un kas notiktu, ja nāvessodu atjaunotu?

Cietušā vai cietušo tuviniekiem ir pamatots jautājums, kādēļ mums ar saviem nodokļiem jāuztur zināmā mērā nodrošināta dzīve cilvēkam, kurš ir nodarījis lielu postu. Pie mūsdienu pārprastās demokrātijas, kur noziedznieks var sūdzēties Eiropas augstākajā tiesā par to, ka viņam cietumā ir vecs matracis, var saņemt pat kompensāciju. Un šo kompensāciju atkal maksā cietušie no saviem nodokļiem. Tas veicina cilvēkos netaisnības sajūtu.

Pieļauju, kritiskas situācijas reizēm var raisīt arī domas par linča tiesu. Tā valsts, pienācīgi nesodot vienu noziegumu, var veicināt nākamo. Ja cilvēkam ir pamatots aizvainojums par nepietiekamu sodu vainīgajam, viņš atriebjoties var pastrādāt noziegumu, uz ko viņam nav likumiskas tiesības.

Vai mums šobrīd ir pamats runāt par neadekvātu soda sistēmu Latvijā attiecībā tieši uz smagajiem noziegumiem?

Tas būtu jājautā juristiem. Es varu spriest pēc tā, kas izskan sabiedrībā, proti, ka soda mēri nereti ir pārāk maigi attiecībā pret nodarīto.

Arī Zolitūdes gadījumā, kur pēc apsūdzības panta šobrīd pienākas četri gadi cietumsoda, ir izskanējis aicinājums pārskatīt piemērojamo sodu apmēru, to paaugstinot.

Ja būvnieki apzinātos, ka gadījumā, ja māja sabruks un būs upuri, kādam par to būs jāatbild vai pat jāsēž cietumā, tad iesaistītās personas, arī būvuzraugi, kas ar saviem parakstiem apstiprina dokumentus, es ceru, justos atbildīgāki par savu darba rezultātu. Bet runa nav tikai par būvniekiem, mums visiem jāstrādā un jādzīvo atbildīgāk.

Vai šobrīd cietumniekiem nav pārāk lielas cilvēktiesības?

Samērība cilvēktiesību ziņā nav vērojama. Pensionārs, kurš savu mūžu ir strādājis ne tik labi apmaksātā un prestižā darbā, kā rezultātā viņš saņem mazu pensiju, ir spiests taupīt uz ēdienu, siltumu, lai tikai varētu apmaksāt rēķinus un iegādāties medikamentus.

Rezultātā viņš dzīvo aukstumā un varbūt pat pusbadā. Tai pašā laikā cietumnieks sūdzas, ka viņam kamerā ir auksti, vai vecs matracis gultā.

Ja kāds ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai, tad viņam nebūtu īpašu tiesību pieprasīt labus dzīves apstākļus. Kaut cik cilvēcīgiem apstākļiem jābūt, bet ērtībām minimālām, ņemot vērā, ka tā tomēr ir soda izciešanas vieta.

Vai nāvessods būtu jāatjauno kā bargākais soda mērs?
Ar nožēlu jāatzīst, ka nāvessods ir atjaunojams, jo tas ir nepieciešams veids, kā ierobežot noziedzību un ļaunumu pasaulē. Tā ir bijis un būs vienmēr.

Diemžēl cilvēks savas ļaunās tieksmes nespēj pilnībā ierobežot, un no tā cieš pārējā sabiedrība. Pamatojums no Dieva perspektīvas tādā veidā ir izdeldēt ļaunumu no mūsu vidus. Es vēlētos cerēt, ka nāvessoda atjaunošana sabiedrībai padarītu drošāku dzīvi.

Vai Latvijā vajag atjaunot nāvessodu?