Jau vēstījām, ka Ādažos no 27. septembra līdz 4. oktobrim norisinās sauszemes spēku kājnieku brigādes un Zemessardzes militārās mācības "Silver Arrow/Zobens 2013", kurās plecu pie pleca sadarboties mācās aptuveni 1300 karavīru un zemessargu.

Armijas vadītājs uzskata, ka nekas nevar būt svarīgāks par reālu situāciju izspēlēšanu, kā tas notiek šajās mācībās, jo var pienākt mirklis, kad tās no hipotētiskām var kļūt reālas, un tieši tajā brīdī šī sadarbība starp armiju un Zemessardzi būs tik būtiska.

"Latvijas armijas karavīri patiešām ir ļoti labi, par to mēs esam pārliecināti. Taču galvenā problēma ir un paliek nauda, jo tas ir tehniskais nodrošinājums – ieroči un citas būtiskas lietas. Mēs kā tauta varam lepoties ar to, kādi ir mūsu karavīri, taču tehniskais nodrošinājums neatbilst tam garam, kāds ir mūsu vīros un sievās," tā R. Graube.

Valsts drošība lielā mērā ir atkarīga arī no tā, cik daudz brīvprātīgo, proti, zemessargu, būs gatavi savu Latviju aizstāvēt izšķirīgā brīdī. Tāpēc armijas vadītājs uzskata, ka jau tagad vajadzētu domāt par sociālajām garantijām zemessargiem. "Mums ir jāatceras, ka tie ir pilsoņi, kuriem ir mājās saimniecības, darbi un ģimenes. Viņi nesaņem naudu par savu darbošanos, tā ir brīvprātīga izvēle," uzver armijas vadītājs.

Viņš neslēpj, ka baidoties no tās dienas, kad Zemessargu rindās vairāk nebūs cilvēku, jo tad nebūs neviena brīvprātīgā, kas varētu nākt talkā armijai par šo valsti cīnīties. Pagaidām gan satraukumam neesot pamata. "Ja mēs lūkojamies tendencēs, tad redzam, ka ar katru gadu brīvprātīgo skaits, kuri ir gatavi šo valsti aizstāvēt, arvien palielinās, un tas priecē. Jaunsardze dara savu, nāk jauni cilvēki. Protams, tā motivācija ir citādāka nekā tiem, kuri piedalījās kaut vai barikādēs, bet jaunieši ir, un tas nozīmē, ka šī valsts ir dzīvotspējīga," uzsver R. Graube.