Šis tētis neko nezina, ka par viņu tiks rakstīts un šaubos, vai arī piekristu, ka publiski tiek slavināts. Viņš neuzskata, ka būtu paveicis kādu varoņdarbu, jo tie visi taču ir viņa bērni. Ievērojot lieliskā tēta nevēlēšanos publiski izrādīties, stāstā konkrētas detaļas netiks minētas. Es tēti un visus viņa bērnus pazīstu personīgi, taču līdz sīkumiem arī nezinu, kā tētis palika viens ar bērniem.

Zinu, ka bērnu mātei ar bāriņtiesas lēmumu ir atņemtas bērnu aprūpes tiesības uz visiem pieciem bērniem – vienu dēlu un četrām meitām. Nu jau vecākie bērni ir visai patstāvīgi, un ar tēti diendienā dzīvo tikai trīs meitas. Kuplā ģimene jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā. Viens ir skaidrs, ka Latvijā, pilsētā, kurā dzīvoja ģimene, viņi nevarētu dzīvot, pat ne izdzīvot. Sākotnēji darba meklējumos uz ārzemēm devās tēvs, atstājot savus piecus bērnus savas māsas aprūpē, kurai pašai ir trīs bērni. Sieviete viena audzināja astoņus bērnus, līdz brīdim, kad brālis visu kuplo saimi aicināja "mūsdienu trimdā". Tagad brālis ar māsu, un visi viņu bērni ir itin labi iekārtojuši savu dzīvi ārzemēs. Viņi visi turas kopā, cits citam palīdzot.

Kad es uzzināju, ka vīrietis viens audzina piecus bērnus, pilnīgi nejauši "iepletu acis". Man tas šķita un joprojām šķiet liels varoņdarbs, taču tētis to uzskata par normu. Ko gan viņam bija darīt? Bērnus atstāt mātei, kurai alkohols un vazāšanās ir pirmajā vietā? Kad biju nedaudz iepazinusies ar tēta meitām, es viņām pavaicāju par viņu mammu, un viņas mierīgi atbildēja, ka itin labi iztiek bez viņas, ka labāk esot tagad, nekā nemitīgi piedzērusies māte. Kas mani pārsteidza? Nedz pašam tētim, nedz bērniem nebija naida pret sievieti, kura dzemdējusi un faktiski pametusi savus piecus bērnus.

Tētis ar bērnu audzināšanu tiek galā labi, varbūt vien dažas sadzīviskas lietas no malas "krīt acīs", kurās būtu nepieciešamas sievietes rokas. Tomēr, vai tas ir galvenais, ka kādam bērnam caura zeķe un kurpe nedaudz par mazu? Laikam jau ne, jo tas sirds siltums, tā atklātība un sirsnība, kas valda visu ģimenes locekļu starpā, ir kaut kas fantastisks un ne bieži novērojams "pareizajās ģimenēs" .

Lūk, tādi supertēti eksistē. Es apsveicu un sveicinu visus tētus, arī topošos, Tēva dienā!

Ar cieņu, Lita