Laicīgajām nevalstiskajām organizācijām un katoļu baznīcai, apvienojot spēkus līdzīgi domājošo kopienā "Obitelji U ime" (latviski – ģimenes vārdā), izdevies savākt 730 000 parakstu, lai varētu ierosināt referendumu par izmaiņām Horvātijas konstitūcijā. Šie cilvēki vēlas vienu – lai Horvātijas Republikas konstitūcijā tiktu skaidri definēts, ka par laulību uzskatāma tikai un vienīgi vīrieša un sievietes savienība.

Šo ieceri atbalstījušas tādas organizācijas kā Horvātijas bīskapu apvienība (Croatian Bishops' Conference), Serbijas pareizticīgo baznīca, protestantu konfesijas, musulmaņu kopiena un pat cilvēki, kuri nepieder nevienai ticībai.

Saskaņā ar Horvātijā esošajām likuma normām, lai ierosinātu referendumu, tā iniciatoriem divu nedēļu laikā ir jāsavāc desmit procenti balsstiesīgo atbalsta (aptuveni 375 000 cilvēku paraksti). Iespēja parakstīties horvātiem tiek dota 2000 vietās visā valstī. Atsaucība bija liela, un paraksti tika savākti mazāk nekā divu nedēļu laikā.

Parakstu vākšanas laikā gan bija vairāki nepatīkami starpgadījumi ar homoseksuāļu atbalstītājiem. Hakeri centās bloķēt organizācijas vietnes sociālajos tīklos, savukārt atbalstītāji apsaukāti par homofobiem.

Zagrebas centrā, Puķu laukumā kāds homoseksuāļu tiesību atbalstītājs aizdedzināja informācijas plakātus un vietu, kur cilvēki varēja parakstīties par šo iniciatīvu. Cenšoties liesmas nodzēst, brīvprātīgais parakstu vācējs guva pamatīgus apdegumus uz rokām. Līdzīgi gadījumi notika arī citās valsts vietās, kur notika parakstu vākšana par izmaiņām konstitūcijā.

Pretspars bija arī no politiķu puses. Kad divās nedēļās par šo ierosinājumu bija parakstījušies pat par 6000 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā bija nepieciešams, parlamenta pārstāvis paziņoja, ka referenduma ierosināšanai tomēr ar to nepietiekot, jo vajadzējis savākt nevis sākumā prasītos 375 000, bet gan krietni vairāk – 450 000.

Arī tad, kad parakstu skaits jau bija 710 000, Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis televīzijā paziņoja, ka nekāds referendums netiks rīkots, jo šie cilvēki nepārstāvot vairākumu. Viņam atbalstu izteica arī Ministru prezidents, Valsts prezidents un vairāki parlamenta locekļi.

Kā ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi, šis jautājums Horvātijā radījis nopietnu konstitucionālo krīzi, jo no vienas puses šī valsts balstās uz demokrātiskiem principiem, taču brīdī, kad tauta grib iesaistīties lēmumu pieņemšanā, izrādās, ka pie varas esošie politiķi rīkojas tā, it kā būtu totalitāras iekārtas priekšstāvji.

Organizācijas un cilvēki, kuri iestājas par tradicionālās ģimenes modeļa aizsardzību konstitucionālā līmenī, nav gatavi padoties. Pašlaik viņi vēl aktīvāk meklē domubiedrus referenduma nodrošināšanai.

Ar rakstu angļu valodā var iepazīties šeit.

Ungārijas pavasaris. Par vērtībām, par valsti, par cilvēcību