Drukāt šo lapu
10.08.2012 14:00

Inčukalns – vai zaudētā Latvijas Holivuda?

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Inčukalnā kultūra nedzīvojot tikai Tautas namā un pasākumos svētku reizēs. Kā to izdodas panākt, stāsta Tautas nama vadītāja Inga Freimene.

- Pirmās brīvvalsts laikā Inčukalna apkaime bija slavena kā atpūtas vieta, skaista miera osta, kur dabā veldzējās mūsu tautas dižgari.

- Jā, savulaik žurnālā "Atpūta" Krustiņu kalnu dēvēja par Latvijas Holivudu, jo tur dzīvoja un vasarās atpūtās vesela mākslinieku plejāde – Anta Klints, Alfrēds Antmanis-Briedītis, Ella Jēkabsone, Kārlis Zāle un citi. Šie mākslinieki ar vērienu gan strādāja, gan izklaidējās. Vasarās galvaspilsētas aktieri Inčukalnā iestudēja teātra izrādes, kurās paši spēlēja galvenās lomas, bet vietējie iedzīvotāji piedalījās masu skatos.

Bija liels notikums – spēlēt kopā ar profesionāliem aktieriem. Vēlāk, pēc kara, tie mākslinieki, kuri neizbrauca no valsts – operas solisti, mūziķi un aktieri – pulcējās Annas Ludiņas mājās, kur šodien zaļo viņas iekoptais "Mākslinieku dārzs". Mēs cenšamies to visu saglabāt un turpināt.

- Šodien Inčukalna kultūras dzīves centrs ir Tautas nams. Kāpēc citos novados ir kultūras nami, bet pie jums – Tautas nams?

- Tāpēc, ka vēsturiski tas ir veidots kā Tautas nams. Sākotnēji šajā vietā bija zirgu stallis, kur piestāja pasta zirgi. Blakus atradās viesnīca. Kad ierīkoja dzelzceļu, tas izkonkurēja zirgu transportu un ēka palika tukša.

Savukārt vietējiem iedzīvotājiem, kuri spēlēja teātri, iesaistījās bibliotēkas biedrībā, bija vajadzīga vieta, kur pulcēties. Bagātākie apkaimes saimnieki sanāca kopā un nolēma, ka šajā vietā būs Tautas nams. Iekštelpas pārbūvēja, ēkas priekšā uzcēla piebūvi, un 1929. gadā inčukalnieši tika pie sava Tautas nama, kurā varēja sanākt kopā, spēlēt teātri, dziedāt, dejot un priecāties.

- Kādas ir kultūras dzīves prioritātes šodien?

- Ir jāsaglabā tās tautas bagātības, tās vērtības, kas mums nāk mantojumā no senčiem. Dod Dievs tās celt un nest tālāk! Te es noteikti domāju kora dziesmas, dejot prieku, prasmi nesāt tautas tērpu. Jau četrdesmit piekto gadu pirms Jāņiem Inčukalnā ir Dziesmu diena, un šogad bija arī trešie Deju svētki.

Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas notiks nākamgad, no Inčukalna piedalīsies pieci kolektīvi, jauktais koris "Mežābele", senioru koris "Atblāzma," pūtēju orķestris, deju kolektīvs "Virši" un pavisam nesen izveidotais jauniešu deju kolektīvs, kuram vēl pat nav nosaukuma, bet deju skatē jau iegūta pirmā kategorija.

- Kāds ir jūsu knifs kā kultūras dzīves vadītājai, lai nekad nepiedzīvotu situāciju, kad zāle pasākumā ir tukša?

- Esmu pārliecināta, ka kultūras dzīves vadītājam cilvēkiem neko nevajag uzspiest ar varu. Ir jājūt, par ko gaisā virmo interese. Pateicoties Vitautam Kikustam, mums ir ļoti spēcīgs jauktais koris "Mežābele," pūtēju orķestris un mūzikas skola. Pateicoties Jānim Zvirbulim, kuram ir jau 88 gadi, Inčukalnā ir mākslinieku kopa, kurā pirms desmit gadiem apvienojās pieci mākslinieki, bet patlaban to jau ir 20. Šie cilvēki strādā dažādās mākslas tehnikās un katru pavasari Mākslas dienās izstāda jaunus darbus. Viņiem ir piepulcējušies arī mākslinieki no citiem novadiem, kuri ir pateicīgi par iespēju izstādīt savus darbus.

Mums ir amatieru teātris, kurš uz Pēterdienu iestudēja pirmizrādi Paula Putniņa lugai "Miljonāra ugunsvieta". Bija atlicis pavisam nedaudz laika, bet trūka četru vīriešu lomu atveidotāju. Ko darīt? Gājām cilvēkiem klāt uz ielas un uzrunājām. Un visi četri ar pirmo reizi arī piekrita. Tas apliecina to, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties, bet viņus vajag tikai mazliet iedrošināt.

Ar nolūku palīdzēt cilvēkiem atraisīt un izpaust savus talantus mēs šovasar pirmo reizi sarīkojām amatu svētkus "Atrodi savu meistaru!", kuros piedalījās maizes cepēji, metālkalējs, rotu un citi mākslinieki. Pirms pāris gadiem mums uz Mārtiņdienu bija skaista mākslinieces Evijas Keišas tērpu izstāde. Mums ir dāmu klubiņš "Rudzupuķes," kurā solīda vecuma kundzītes sanāk kopā, lai uzdziedātu un uzspēlētu teātri. Un ir līnijdeju grupa un karatē nodarbības jauniešiem un vokālā studija bērniem.

- Kā iedvesmot cilvēkus radoši izpausties, nevis sēdēt mājās un lādēt valdību?

- Manuprāt, lai cilvēki uzdrošinātos radoši izpausties, svarīga kopā sanākšana, kur visi jūtamies kā viena ģimene. Jau trešo reizi visi kopā sagaidām arī jauno gadu. Sākumā pulcējamies pilsētas estrādē, kur mūs uzrunā novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus, bet pēc tam visi, kuri vēlas, turpinām priecāties ballē Tautas namā. Par līdzīgiem svētkiem Inčukalnā ir kļuvis arī 18. novembris, kad piešķiram Goda novadnieka titulu cilvēkam, kuru iedzīvotāji paši ir izvēlējušies.

Inčukalna Tautas namsInčukalna Tautas nams