"Pajautāju, ko zemessargiem vajadzētu"

"Pirms diviem gadiem Lāčplēša dienas vakarā aizgāju uz Daugavas krastmalu. Tur dega svecītes, bija daudz cilvēku, valdīja patriotisks noskaņojums. Tieši ap to laiku jau bija sācies iebrukums Ukrainā. Uzdevu sev jautājumu: "Juri, tu esi šeit, 11. novembra krastmalā, jūties labi, bet vai tu patiešām esi patriots, kurš ir gatavs nolikt galvu par savu zemi?"

Par to domāju arī nākamajās dienās. Sapratu: ja jau esmu sacījis "jā", tad kaut kas jādara, lai to apliecinātu arī darbos," stāsta Juris Ulmanis, piebilstot, ka viņš ir arī studentu korporācijas "Selonija" biedrs. Šī korporācija Brīvības cīņu laikā izveidoja studentu rotu, un visiem korporācijas locekļiem bija jāiet Latvijas armijā. Arī tagad Prezidiju Konvents ir pieņēmis lēmumu, ka visiem aktīvajiem korporācijas biedriem ir jāiziet militārās apmācības.

"Man kā filistram tas gan vairs nav jādara, bet domāju – ko es personīgi Zemessardzes labā varētu darīt? Man ir pieredze dažādu līdzekļu vākšanas kampaņu rīkošanā. Piemēram, kad 90. gadu beigās tika atjaunots Brīvības piemineklis Rīgā, es biju tā atjaunošanas komandas valdes loceklis. Sarīkojām naudas vākšanas kampaņu, un divos gados cilvēki pieminekļa atjaunošanai saziedoja 540 tūkstošus latu. Tad sāku domāt, vai tāpat nevarētu palīdzēt arī Zemessardzei," teic J. Ulmanis.

"Aprunājos ar Zemessardzes komandieriem, jautājot, ko zemessargiem vairāk vajadzētu, ja tiktu rīkota ziedojumu vākšanas kampaņa. Viņi man iedeva sarakstu uz divām lappusēm, un tajā bija minētas arī nakts redzamības iekārtas.

Ziedot Zemessardzei nav vajadzīgs tāpēc, ka valsts ir pārāk nabadzīga, lai zemessargiem palīdzētu. Tieši otrādi – Aizsardzības ministrija dara savu darbu un palīdz Zemessardzei, cik iespējams, bet ir ikdienas lietas, ko zemessargi pērk paši, jo vienmēr jau kaut kādu sīkumu pietrūkst. Zemessardzē ir 18 bataljoni, bet vispirms ar nakts redzamības iekārtām apgādāsim Dobeles zemessargu mācību centru, tad pārējos," atklāj J. Ulmanis.

"Atradu domubiedrus un sāku rīkoties"

"Tā kā es esmu tikai privātpersona, sapratu, ka, lai organizētu ziedojumu vākšanas kampaņu, man ir vajadzīgi domubiedri. Tāpēc paldies mācītājam Jurim Rubenim un Lidijai Doroņinai-Lasmanei, kura teica: "Kā gan var šādu lietu neatbalstīt!" Vēl mani uzmundrināja arī katoļu arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, hokejists Artūrs Irbe un daudzi citi. Padomu neliedza arī "Ziedot.lv" vadītāja, mūsu sadarbības partnere Rūta Dimanta.

Ierosināju izveidot portālu "Zemessargam.lv", ko apmaksāju no savas kabatas, taču vienojos, ka mans sadarbības partneris būs Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), kas savulaik aktīvi atbalstīja Latvijas iestāšanos NATO. Kad nepieciešamais naudas daudzums – 133 tūkstoši eiro – būs savākts, ar LATO starpniecību iegādāsimies zemessargiem domāto aprīkojumu.

Ziedot var, cik katram pa spēkam

Portālā "Zemessargam.lv" esot redzams, ka tiek piedāvāts ziedojuma lielums – 10 eiro. "Taču tas ir tikai nosacīts minimālais solis. Vēl zemessargiem var ziedot, zvanot uz tālruņa numuru 90006886, kur zvans maksā 1,41 eiro minūtē," teic J. Ulmanis.

"Sākot ziedošanas kampaņu, noteikti biju lielāks optimists. Domāju – ātri, līdz 18. novembrim, savāksim nakts redzamības iekārtām nepieciešamo naudu, jo Latvijā taču visi ir patrioti. Bet es nezināju, ka būs tik daudz jautājumu: kāpēc izvēlēts pirkt tieši šīs iekārtas, kāpēc tieši tādus modeļus? Vienkārši sapratu, ka zemessargi nosauc lietas, kas, viņuprāt, ir svarīgākās. Tāpēc publicējām portālā tolaik zināmo ierīču cenu: termālā diapazona novērošanas ierīce – 3390 eiro, termālā diapazona tēmeklis – 2640 eiro, nakts redzamības brilles – 572 eiro, lauku ķirurģisko instrumentu komplekts – 46 eiro, kompass – 101 eiro.

Protams, cenas mainās un modeļi arī, bet, kad nauda būs savākta, zemessargi paši varēs izvēlēties, kas viņiem labāk der. Un tā būs dāvana no ziedotājiem caur LATO. Man tas šķita kaut kā ļoti loģiski. Protams, arī cilvēkiem ir tiesības jautāt, jo jāzina, kur paliek saziedotā nauda.

Kampaņā man palīdz arī cilvēki, kuri paši ir zemessargi, mārketinga speciāliste Liene Grizāne un jurists Jānis Borbals, Evita Gaide no LATO, atvaļinātais kapteinis Juris Ķiploks, kurš nodarbojas ar ekipējuma jautājumiem, saskaņojot tos ar Aizsardzības ministriju, kaprālis Jānis Iesalnieks ir kontaktpersona Zemessardzē. Tagad cenšos iesaistīt arī savus studentus no augstskolas "Turība", korporācijas biedrus. Labs partneris ir Pasaules Brīvo latviešu apvienība, studenšu korporācijas un Amerikas Tirdzniecības palāta.

Pašlaik esam savākuši jau aptuveni 50 tūkstošus eiro, un paldies visiem, kuri jau ziedojuši Zemessardzei, taču 83 tūkstoši eiro vēl jāsavāc," atzīst J. Ulmanis.

Ne jau nauda ir galvenais

"Primārais ziedošanā ir tas, ka cilvēks ir gatavs palīdzēt savai valstij, tātad izdarīt kaut ko reālu tās labā. No otras puses, tie taču ir mūsu pašu tuvinieki – tēvi, brāļi, dēli, māsas un meitas, kas turēs pirmo līniju, ja mums kāds uzbruks.

Protams, mums nepatīk runāt, ka tepat netālu austrumu pusē ir drauds mūsu drošībai. Tas ir ļoti cilvēciski nerunāt par tādām lietām. Arī es ceru, ka nekad nekas slikts nenotiks, bet mums jābūt pietiekami nobriedušiem, lai saprastu, ka kaut kas tomēr var gadīties. Ne jau par velti pie mums Ādažos ir citu NATO valstu karavīri.

Un vēl – pasaulē ir 196 valstis, un mēs esam viena no tām tautām, kam tāda ir. Tā ir dāvana, kas jāsargā. Un viena no iespējām, kā to izdarīt, ir palīdzēt Zemessardzei," teic ziedošanas kampaņas "Zemessargam.lv" rīkotājs J. Ulmanis.