Par Krievijas militāro klātbūtni Austrumukrainā liecina dati no neatkarīgiem avotiem, arī no žurnālistiem un sabiedriskajām organizācijām, kas sniedz ziņas par Ukrainas austrumos kritušajiem Krievijas karavīriem.

Ziņas par Austrumukrainā izvērsto militāro tehniku sniedz Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), norādīja Stoltenbergs. "Ir grūti noticēt, ka separātisti var pastāvīgi izmantot šo tehniku. Tur acīmredzot ir Krievijas speciālisti, kas palīdz ekspluatēt šīs ļoti sarežģītās bruņojuma iekārtas."

Minskas vienošanās ir "solis pareizajā virzienā", sacīja alianses ģenerālsekretārs, vienlaikus paužot cerību, ka tās novedīs pie "konflikta ilgtermiņa atrisinājuma un valsts teritoriālās vienotības atjaunošanas".

Ir nepieciešami mehānismi monitoringam, ugunspārtraukšanas režīma ievērošanas kontroles nodrošināšanai, sacīja Stoltenbergs, uzsverot, ka šajā procesā svarīga loma ir EDSO.

Atbildot uz jautājumu, vai Krievija ir NATO draugs, ienaidnieks vai partneris, Stoltenbergs sacīja, ka NATO netiecas uz konfrontāciju ar Maskavu.

"Mēs cenšamies izveidot konstruktīvas partnerattiecības, bet nevaram kompromitēt principus, uz kuriem balstās drošība," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jāievēro noteikumi un jāciena citu valstu suverenitāte.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi sarunās Minskā ceturtdien vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14. februāra pusnakts.