Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Tas, ko tagad Krievija dara Ukrainā, apdraud Eiropas mieru un drošību. Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un draudi [pret Ukrainu]," pirms NATO dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksmes sacīja Rasmusens.

NATO ārkārtas sanāksmē tiks apspriesta Krievijas rīcības "ietekme uz Eiropas drošību".

Kā jau LETA ziņoja, NATO svētdien sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā.

Sanāksme Briselē norisinās aiz slēgtām durvīm un sasaukta tikai četras dienas pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās, kas noslēdzās ar Krievijai izteiktu brīdinājumu nespert soļus, kas var paasināt situāciju Ukrainā.

Ukraina 1997. gadā parakstīja līgumu par partnerattiecībām ar NATO, taču nav kļuvusi par militārās alianses dalībvalsti.

Kā prognozē diplomāti, svētdienas tikšanās iznākumā visdrīzāk tiks izdots paziņojums, kurā NATO paudīs bažas par Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā.

Avoti ziņo, ka alianses dalībvalstu vidū valda nevienprātība par to, kādu nostāju ieņemt šajā situācijā, bijušajām komunistiskajām valstīm ieņemot kareivīgāku nostāju, taču "neviens nopietni nedomā par militāru reakciju".

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.